9. Oktobris 2008

• 9.10.08 18:38
• Ir dzirdēts par literātiem, kas saļimst sānus saķēruši, tikko pašradītajam varonim ribās ietriekts duncis. Un zinu tulkojošu kolēģi, kurš ir spiests dzert visu, kas tiek dzerts attiecīgajās daiļdarba lappusēs (sevišķi graujoši organismu šādos gadījumos varētu ietekmēt krievu lubenes).
  Bet es pie savas miesas reizēm manu visādas sāpēšanas. Piemēram, no tekstos pieminētām stigmām smeldz plaukstas un pēdas.
  Bet šobrīd man te ir izcēlies buboņu mēris. Un es jau kuro reizi pieķeru sevi neapzināti čamdām pakakles limfmezglus. Un sajūta padusēs un cirkšņos arī tāda jokaina.
  Kaut nu izdotos izdzīvot līdz nākamajai nodaļai.
• 4 rakstair doma