5. Septembris 2007

• 5.9.07 00:55
• Bet man atkal ir laba oma.
  Un, ja labi uzvedīšos un padarīšu vismaz pusi no ieplānotā, piektdien un sestdien laidīšu sevi dancāt. uh.
• 5 rakstair doma

• 5.9.07 23:52
• Šodien bija pilna māja ar skrienošiem, brēcošiem, lecošiem, ķiķinošiem utt. bērniem, proti, dzimšansdienas viesiem. Par laimi tā bieži negadās. Īstenībā to (ne)radījumu nebija nemaz tik daudz, taču troksnis bija milzīgs. Lai gan apakšas kaimiņi nenāca augšā ar lapiņu, uz kuras būtu zoo dārza telefona numurs, un lūgumu tos ziloņus, ķengurus un antilopes labi ātri vest prom.
  Toties šie mani pa visiem vizināja iesēdinātu dīvānā un visu laiku iesaistīja savās blēņās un spēlītēs. Tā vairs ilgi nebūs. Viņi aug. Un varbūt jau nākošgad, nevis ik pa brīdim ieviesīsies manā istabā, bet taisīs sava kambara durvis ciet.
  Vēl es biju galvenais paglabātājs, kurš piemeklē labākās glabātuves, aizslēdz skapjus, sakrauj priekšā spilvenus, sakārto aizkarus, palīdz ielocīties šaurās un tumšās vietās, no kurām atrastajiem pēcāk ļoti grūti izkļūt laukā.
  Vispār bija labi. Tikai ausis vēl džinkst. Un nevar noskaņoties uz strādāšanu. Gribas atpūsties kā pēc nezin kā smaga un nogurdinoša.
• 2 rakstair doma