30. Augusts 2007

• 30.8.07 05:11
• Zem roku un kāju ādas sāpīgu striķu grīstes. Trīs mūžības miesa tā nav sāpējusi. Labi smeldz sarkanpelēcīgiem asinsizplūdumiem izdekorēta.
  Šīvakara treniņš ieceļams labāko trijniekā. Lietus nāca balts no debesīm, krusa kapāja, zibeņi šķīda, priedes šņāca, un dubļi šķīda zem kājām. Kā man ir laimējies.
  Vēl tik aizrāpot līdz guļamvietai.
• 0 rakstair doma

• 30.8.07 18:51
• Visbriesmīgākā ir neuzticēšanās. Tā nokaltē visu. Nekad nezini, vai vēl būs iespējams salaistīt tā, ka atkal parādās kas dzīvs. Es negribu neko tādu rakstīt. Negribu nevienam neredzot mest priekšmetus pret sienu. Es negribu par to domāt. Izsūkt prātu ar putekļusūcēju.
  Nezināšana ir tuva svētlaimei. Gribu atkal nezināt.
  
  Pārfrāzējot zobgali: viss, izņemot treniņus, ir galīgā dirsā.
  Un labi gan, ka noskaņojums ir tik svārstīga padarīšana.
  Jāsakož zobi un jāgaida nākamā svārstība.
• 3 rakstair doma