20. Marts 2007

• 20.3.07 01:44
• Man priekšā četras laimīgas vientulības dienas. Četras dienas, kad cilvēkus dzirdēšu tikai pa telefonu. Četras dienas, kad izvairīšos arī no kaimiņiem, uz avotu zagšos pa krēslu un nunčaku vicināšu tumsā. Četras dienas bez cibas lasīšanas. Un jācer, ka tās beidzot būs četras strādāšanas dienas. Laime bez interneta, bez radio. Toties ar putniem.
  Jokaini, novembrī drūmi apcerēju, ka nekur neeju, neko neredzu, nevienu nesatieku. Bet nupat sāku smakt no pārsātināšanās. Nez kā gadījies, ka pēdējos mēnešus no koncerta uz koncertu, no izrādes uz izrādi, un vēl treniņi, un vēl danči, un vēl sabiedriskie pienākumi, un kino, un vēl, un vēl... oi. Un nez kāpēc vēl biļešu žūksnītis atvilktnē. Paslēpties. Nolīst. Atgūties. Mierīgi pastrādāt.
  Iekšā viss vibrē kā pirms tāla ceļojuma. Rīt es pamazām iesildīšu māju, apkārt būs dubļi, zem grīdas sasalums. Vakarā cepšu uz iesma melnmaizes šķēles. Un tumsā atgāztu galvu skatīšos augšā, kur klaigās spārnainie.
  Es esmu ļoti laimīgs.
• 0 rakstair doma