26. Februāris 2007

• 26.2.07 07:26
• Fū, pretīgākais no tekstiem ir nobeigts. Labi, ka tikai vienpadsmit, nevis divdesmit viena loksne. It kā normāls romāniņš, kuru diemžēl kaut kad sen, sen pats ieteicu. Kārtējais gadījums, kad, pa diagonāli lasot, viss šķiet uztaisīts lieliski, bet sākot ķidāt pa vārdam, pa teikumam, izrādās, ka jēga pazūd, metaforas ir slimīgi samākslotas, ritms saraustīts un vispār...
  Tā. Jau otrais teksts pēc kārtas, kas izraisa atgrūšanos. Ja tā turpināsies, būs jāmaina nodarbošanās. Bet es neko citu nemāku. Tas nekas, ka pēdējā laikā šķiet, ka nemāku arī šo.
  Un tagad gulēt, cerot, ka pašsajūta uzlabosies vismaz tikpat ātri, kā šī mēneša laikā bojājās. Viegli ietekmējamiem prātiem nav vēlams regulāri šķirstīt medicīnas enciklopēdijas un rokasgrāmatas.
  Prom, prom, tiš ārā no mana prāta!
• 0 rakstair doma