25. Decembris 2006

• 25.12.06 02:21
• Vēl vieni svētki veiksmīgi pārciesti. Visi apmierināti un aizmiguši. Katrs saņēmis vismaz vienu dāvanu, par kuru bijis ļoti priecīgs, īsti priecīgs. Nesaprotu. Jau daudzus gadus ar Ziemsvētkiem viss kārtībā, taču pirms tiem joprojām uzmācas bailes. Laikam jau vislabākās zāles pret kalendāro svētku izraisītām depresijām un psihozēm ir bērni – kāds, kuram svētkus vajag. Un tu esi spiests cept, pušķot, meklēt, iesaiņot, spēlēties, priecāties līdzi un kopā. Un ir labi. (Laikam gan iepriekš tas bija tikai nogurums un neizgulētais smagums, nevis īsts žņaudzējs.) Ir labi, jo pati rosība ir svētki. Un laba ir sajūta, ka dari tāpat kā daudzi citi pirms tevis. Kārtība un piesaistītība.
• Mūzika: Louis Saladin - Canticum hebraicum - Boston Camerata
• 1 rakstair doma