Iz Chiep's dzīv's

Esmu nodzīvojusi 8623 dienas.
nemaz negribu domāt, cik no tām esmu pacentusies sev sabojāt. Tā gadās ar cilvēciņiem, kuri nemācās ne no citu, ne savām kļūdām ( kāpēc man šķiet, ja tiktu veikts pētījums par cilvēkiem , kuri kļūdās, es būtu saraksta augšdaļā??? )
Katru reizi pēc "negadījuma" es pati sev apsolos- tā vairāk nenotiks, es to vairāk nepieļaušu.. Laikam jau tikai līdz nākamajai reizei..
Nevar jau vainot tikai otru pusi (viena pagale nedeg), ko man labpatiktos darīt, taču jāsāk būs pārdomāt- ko es daru nepareizi? Kas ar mani ir nepareizi?
Jā, es dzīvoju galējībās- vainīga es vai Tu.. es nepieļauju "coincidence of circumstances". Man nenotiek tāpēc , ka tā notika.. Man notiek , jo ir iemesls.
Lai nu kā.. es lidoju ar slotu..

man patīk sapņot atvērtām acīm. Iespējams tas nepiepildīsies, bet ja nu tas ir TIEŠI TAS , kas mani uztur pie pēdējām prieka paliekām?

Bija tāds notikums. Biju Alfas RIMI. Nezināju, ko es vēlos! Līdz sāka skanēt dziesmiņa ar nosaukumu " Dancing in the moonlight". Es gribēju to dziesmiņu. Protams, lieki piebilst, ka tieši šobrīd mana SUPERNOVA to atskaņo :)
Un tātad- ja man nesanāk mīlēt cilvēkus- es varu mīlēt lietas- dziesmiņas, gleznas, skatus...

tik līdz es pret citiem sākšu izturēties, ka viņi pret mani- sāks apvainoties un vēl sazin ko! tikai tad jau man būs vienalga :)
jo mēs visi labi zinām , cik laba atmiņa man ir uz tādiem "nevērtīgiem sīkumiem" :)

sodien.. es pat nezinu!! forši :D es biju patiesi laimiga! man pat ļoti patika :D es tulin raudasu aiz priekiem!!