leldiite:

:) teoreetiski viss tieshaam ir pavisam vienkaarshi.. piedot, aizmirst, atcereeties labo un dziivot taalaak.. diemzheel dziivee ne vienmeer taa sanaak.. tikai nepaarproti, neesmu ljaunatminiiga un visaadi citaadi.. un saprotu arii to, ka nav jeegas vienkaarshi buut kopaa tikai taadeelj, lai buutu kopaa, pat ja kkas nu galiigi nav taa.. arii ar EX diezgan briinumaini, bet izdodas uztureet tiiri labas attieciibas, nav gluzhi taa ka tiekaas katru dienu, bet kad sanaak satikties nav mulsumaa jaasleepj skatiens vai jaaizliekas nemanot.. un arii ar visu jaukol lietinju atcereeshanos nav probleemu un pierdzes zinjaa ar viss ir kartiibaa, savas kljuudas esmu sapratusi un zinu, ka esmu mainiijusies uz labo pusi..
uzticeeshanaas vispaar ir pavisam delikaata lieta.. katrs cilveeks, kas ienaak manaa dziivee, naak ar taadu kaa bonusinju, jo to cilveeku nepaziistu un man nav iemesla vinjam neuzticeeties.. paziishanaas laikaa to cilveeku noveertee un iepaziist, liidz ar to nosakot robezhas liidz kuraam atljaujos uzticeeties.. ieguut uzticiibu, vismaz manu nav nemaz tik gruuti, bet to nosargaat..
bet par to smedzi runaajot.. taa ir pavisam tiira kjiimija.. atceroties kaadu lietu smadzenees kkas sasleedzaas un organismaa sarazhojaas kkaada kjjiimiskaa viela, kas tad nu rada to sajuutu..
ai nu apnikaas man te raxtiit.. pati jau saaku sviestoties..
es pilniigi piekriitu visam tevis raxtiitajam, bet par to naaves padariishanu.. tas ir kkas, ko es veel iisti neizprotu.. taas emocijas, ko manii rada fakts ka cilveeka vairaak vienkaarshi nav..