Tikko esmu atvilcies mājās no viena no diviem izlaidumiem, kas mani šogad kā pilntiesīgu devītās klases absolventu sagaida. Uff, sāp kājas...

 

Nu ko - mūziķene pabeigta, viens manas dzīves posms ir galā. Aiz muguras astoņi gadi cītīgas mūzikas izglītības iegūšanas. Astoņi gadi! Johaidī... Sajūta bik jocīga, lai neteiktu vairāk. Diemžēl kaut kur ausī man čukst sīks pretekļis, ka ar skolu jau būšot tāpat. Tā jau viš' i, dzīve iet uz priekšu un nevienu negaida, lai kā arī gribētos apstāties un atvilkt elpu.

 

Tagad tik uz veici pēc ģitāras, netaisos jau nomest astoņus savas dzīves gadus zemē veltīgi!! Kāds var palīdzēt ar padomu? :)