Vēl joprojām vakardiena plaušās, galvā un sirdī jūtama. (Prieks, ka kājās ne :) Liekas, ka varētu būt sākusies..papapa..kā to īsti sauca..vasara? :) Jā - vakar noripoti ap kilometriem sešdesmit, pačučēts pie jūras, paēsts saldējums un sarīkots mazs pikniks pie Jūrmalas rimča - un tas viss kopā ar manu mīļo. Aizgāju gulēt pārlaimīgs un gulēju kā nosists.

Man skan dziesma, kas, manuprāt, bija ko vērta visa tajā Eirovīzijas poppasākumā. Moldāvi. Roks ar tautiskajiem elementiem divās valodās - es dotu šamiem pirmo vietu. Bet, kā jau komentēju pēc Eirovīzijas - esam liecinieki lētā popa uzvarai. Negribas tā teikt, bet tas jau bija gaidāms.

Šodien jāaizšauj pēc veļļa tiesībām. Vakar divi policisti man laipni paskaidroja, ka es, redz, bez tiesībām vispār nedrīkstot braukt. Ak, tā? Bet ja nopietni - vajadzētu paņemt tualetes skrāpi un izberzēt Jūrmalas domes deputātiem to aizsērējušās smadzenes par aizliegumu pārvietoties pa Jomeni ar veļļiem. Sviests kaut kāds - tik liela daļa tūristu un atpūtnieku brauc uz Jūrmalu tieši ar riteņiem, bet ne - pa Jomas ielu, vietu, kur ir visvairāk veikalu un iespējas iekāst piķi, tiem ir jāiet kājām, turklāt par pārkāpumu tiek piedraudēts ar Ls10 sodu. Re, ku prātīgas galvas iepirktas domes vēlēšanās! :)