Man ir īpašība - izbaudīt jauko un lielisko, kas ir, bet par pārējo vai nu nedomāt (pārāk ilgi), vai vienkārši ņemt un sakārtot (-ies). Tāda nu ir mana prāta uzbūve. Un, liekas, tieši tās dēļ esmu laimīgs vienmēr. Dzīve ir skaista.

Brīvlaiks. Brīvība laika ziņā un tajā, ko darīt. Lieliski ir tas, ka pusbrīvlaiku jau redzu kā fantastisku, bet pārējais tāds parādīsies tuvākajās dienās, to es zinu. Tik labi sen nav bijis.

Šonakt jāizguļas, nākamās divas gulēt nesanāks. Lai jautrība rodas, lai smaids nāk. Es esmu nopietni nenopietns vai nenopietni nopietns?