Īsti padomisks ēdiens man - ķieģeļmaize ar doktordesu un melnā tēja. Garšo pēc mazotnes.
Šodien biju prātu palauzīt matenē. Kad iznācu no kabineta, jutos vienkārši ***. Domāšana prasa ļoti daudz spēka.
Tā enerģija, ko izstaroju vēlāk, gan bija tā vērta. Došu vēl un vēl.

Pēc tam nostaigāties pa centru ar līdz kauliem izmirkušām kājām kādas stundiņas divas? Uz priekšu! :)
Man nāk miegs. Un prātā ir doma: "Cik labi, ka man ir miera avots, kas nekad nebeigs mani iedvesmot.."

Harmonijas meklējumos