Tā, šodien šķērsoju Brīvības ielu (iela ir, brīvības nav) pie Lāčplēša ielas. Braucu kā cilvēks pie zaļās, bet debilie kājāmgājēji mēģina šķērsot ceļu. Pats mēģināju apbraukt džeku kaut kādu no mugurpuses, bet tas, mani ieraudzījis, apstājās. Bremzēju, taisīju kūleni, kā par brīnumu bez skrambiņas.

Tips, protams, aizlavījās, kad es rupji nolamājos, bet zaudējumus pamanīju vēlāk - aizmugurējais ritenis astotniekā. Aizvedu uz Trasi, lai taisa. Redz, vai varēs salāpīt...

Papildus ekstrēms šodienai - aizgāju ar šokolādi pie skolotājas Reiteres uz skolu. Parunājāmies, pasmējāmies. Kad ieradās Kriķis, gājām prom, bet nu tādu rēku jamais sataisīja, ka prieks.

Ejot lejā, pamanīju baigo baru ar meitenēm. Paprasīju, kas tur ir - izrādās, "Kamēr" veicot noklausīšanos. Pierakstījos, pamēģināju, izgāzos. Nu labi, izgāzties var, ja domā, ka ir baigi labais, bet es taču tā nedomāju, vai ne?