|
Ok, tātad stāsts par manu atvaļinājumu jeb precīzāk - tā sākuma daļu. Biju laukos piecas dienas. Ierados tur svētdien,
14. augustā.
Saridāju pekelītes, iesaiņoju karti. Karte - armijas parastā, 1983. gads. Pirms kāda laika mēģināju iet ar karti
"Na mestnosti 1908." - tas nebija jauki.
Nogulēju līdz pulksten vieniem un pirmdienas dienā iegāju mežā. Mani lauki - Gala Reinas, Cēsu - Ērgļu ceļš,
pēc Ģikšiem. Maršruts - uz ziemeļiem pa 100% mežu lamājoties par sēnēm, kas tajā laikā bija pacentušās augt
tīri vai visur.
Amatu šķērsoju pie Amatām, pēcāk pa elektrolīniju līdz vecajam Gulbenes-Ieriķu dzelceļam. Tad pa to kājām līdz
Rāmuļiem, tad Māļiem, kas ir jau uz šosejas. Kādu gabalu skrēju pa šito objektu, uzdūros sunim. Vēl pāris soļu -
un suns nobijās. Aiztesās kā vells. Otru suni satiku pie jau pašā dzelzceļa galā - jamais izkāpa no krūmiem, bet
aiz tiem, laikam, govis. Zāles pret suņiem - akmens kabatā. Pēc dzelzceļa gāju tikai pa ceļiem.
Turpmākais ceļš - pagreiziens uz Bānūžiem, tur biju ap 21:30. Palika patumšs, uzliku lampeli uz pieres un, aidā,
tālāk. Uztaisīju līkumu ap Bānūžu ezeru, apskatīju veco baznīceli, papriecājos par suņiem un lepnā vientulībā
turpināju ceļu uz Elkas kalna (galā atrodas kaut kāda tv pārraides stacija, kura darbojas bez cilvēka roku palīdzības.
Turpat esot arī Gaujas sākums. Diez, kā tas izskatās? Kaut kāds nožēlojams grāvis, vai?
Skujenē ierados pirms 5iem no rīta. Kājas bija jau pārskalojušās. Ieraudzīju lampu kādā mājā -
izrādās, veco ļaužu pansija. Skaists vārds pansija, nevis pansionāts. Pirms Skujenes kāds puisis ar buldozeru jau
šajā laikā plosījās - baigās zemes grēdas stumdīja - diez', kas tur būs? Skujenē izdomāju papūst kādu laiku,
tas diez ko nepalīdzēja - savācu savu survival blanketu un turpināju.
Pie Ērgļu ceļa izpētīju vecos Kosas kultūras namu, kura iekšpusē esošās reklāmas liecināja par darbību ap 1990. gadu,
tiesa, vēlāk uzzināju, ka vēl 2000. gadā tur esot dejas notikušas. Tusiņu vieta labu labā.
No turienes morāli bankrotēju un nostopēju kādu puisi, kas brauca uz Saulkrastiem strādāt. Mājās biju pēc 6iem.
Kopā vecaistēvs saskaitīja 16.5 h ceļā, bet es - kādus 45 km.
Ko ņēmu līdzi ēdamu - 2 l Maxim dzēriena, mazāk par 1 l ūdeni. 4 Manijas batoniņus, 8x2 šķēles maizes (apēdu kādas 5x2),
rozīņu maisījumu ar riekstiem un datelēm, par daudz - visu neizēdu. Otras zeķes - nav jēgas, ja tās nav labas: likās,
ka vilnas zeķes pēc Ceļotāja slapjajām sešlatīgajām ātri pašas palika slapjas, bet pēc tam saberza kājas.
Tas tā, īsumā.
Laiku līdz piektdienai pārsvarā pavadīju guļot.
|