Manuprāt, latvieši ar savu pasionārismu 20.gs. pirmajā pusē ir izsmēluši savas iespējas jaukties pasaules likteņu lemšanā:
http://i7.ifrype.com/gallery/f76cb4d5ff
Tūkstoši un tūkstoši taisnās līnijās devās pretī nāvei vai, labakajā gadījumā, emigrācijai. Gluži tāpat kā tie simti tūkstoši latviešu, kas ziedoja sevi uz lielinieku altāra, gāja bojā vai izšķīda Krievijas plašumos.
Un šodien, vairs gan nemaršējot pa Rīgas ielām, un tomēr tikpat daudz, ja ne vēl vairāk, pamet Latviju un vairumā gadījumu tai zūd.
Patiesībā, ja nesabruks pašreizējā pasaules kārtība, kas ļauj rietumu pārtikušajām valstīm akumulēt pie sevis nesamērīgi lielākus finansu resursus nekā pārējā pasaule (lai gan tie ir uzpūsti un bieži vien tiem nav seguma), latviešu tautas liktenis ir bezcerīgs. Ai, bet tas jau ir nacionālisms, par kuru var tikai pasmīkņāt.