Uz ielas satiktais narkomāns cītīgi stāstīja manam puisim, ka tādas meitenes kā es "esot visuzticīgākās un vislabākās". Tad turpināja pīties savā neveiklajā manis slavinājumā, kas patiesībā vairāk izklausījās pēc tāda mierinājuma "tas nekas, ka Tavai draudzenei pupu nav, vismaz ar citiem nepīsies". Es tikmēr mēģināju saprast, vai tik tiešām šodien tik slikti izskatos. Narkomāns beidzot saprata, ka ir iebraucis milzīgā purvā un ārā vairs tik nav kā, un apklusa. Palūdza mums naudu, mēs paziņojām, ka mums tādas ekstras nav, un tad viņš aizgāja.

Es vēl vismaz stundu turpināju pukstēt - bet mani nosauca par nesmuku, bet mani nosauca par nesmuku!!! Spoguļojos visos skatlogos, mēģināju saprast, kas ar mani šodien nav kārtībā, un smējos par sevi un visu pasauli.