Vakar pieskatīju sterilos bērnus. Pirmā daļa no pasākuma noritēja akvaparkā un šķita lieliska - "Drīkstam darīt to? Drīkstam darīt šito? Man aproce noplīsa, drīkstu turpināt peldēties?". Pieklājības un labas uzvedības kalngals visi kā viens. Ar otru monitori bijām septītajās debesīs un jau vēlējāmies jautāt, vai šito knauķu vecāki nevēlas pārējiem Spānijas vecākiem audzināšanas kursus piedāvāt.

Kad devāmies iekšā zoo zvērus skatīties, parādījas šo sīkaļu sliktā puse. "Iu, iu, iu! Kas te smird? Mums vēl daudz jāiet?" Visa zvēru padarīšana viņus biedēja, izraisīja riebumu un garlaikoja. Tad sapratu, ka šitie labi auzinātie knauķi savu mūžu nav zvērus redzējuši, dzīvo savā sterilajā "lūdzu" un "paldies" pasaulītē un, visticamāk, tur arī paliks. Tīri vai skumjas uznāca.