Mīlīši, man tagad nedēļu jāpiedalās apmācībās spāņu valodā! Par laimi te ir arī citi tādi kā es, kas vairāk par "um poco" neko neprot. Tā nu ar igaunieti Elinu un vācieti Tomasu smaidam un mājam ar galvām, kamēr itāļi, franči un citi spāņofīli per espanol ka nemetas.

Karma ir maita - vienmēr brīnījos, kad cilvēki sūdzējās par savu anngļu valodu, jo domāju: nu runāt taču var jebkurā gadījumā, visiem tava gramatika pie kājas, galvenais, ka ir ko teikt. Tagad saprotu, kā tas ir - būt tādam "gudram sunim", kas visu saprot, bet var tikai māt ar galvu vai šūpot asti.

Bet, no otras puses, visi ir forši, spāņu valoda kļūst saprotamāka ar katru dienu, bet Vidusjūras ūdens ir silts arī oktobra vidū.