Es esmu satraukusies. Ļoti.

Šodien ar Ilo gājām pa alam iedzert. Pa ceļam ieraudzīju grafiti. Svastiku (jeb kāškrustu), ko vēl varētu norakstīt uz tizlu sīču izdarībām. Toties, tam blakus cipari 14/88. Beidzot sajutu, ka konferences par neonacismu ir noderīgas: 14 simbolizē vārdu skaitu tekstā "We must secure the existence of our people and a future for white children", bet 88 apzīmē 8 burtu alfabētā, kas ir H. HH = Heil Hitler.

Zaķīši, jūs saprotat, ko tas nozīmē? Ja palūkojas Eiropas mērogā - šogad Drēsdenē notika neonacistu maršs, kurā piedalījās vairāk neka 7,5 tūkstoši. Notiek nacistu mūzikas festivāli un gājieni daudzās Eiropas valstīs, tiek izdoti žurnāli un Eiroparlamentā pat no Lielbritānijas tika ievēlēts nacistu partijas pārstāvis. Es pat nerunāšu par Berluskoni, Austriju un Ungāriju.

Es par krīzi satraucos ne tik ļoti tā dēl, ka samazinās ienākumi (pasaules mērogā tik un tā mums klājas labi), bet tā dēļ, ka šajā laikā sarodas visādi šāda veida kretīni, kas dod vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem un var novest pie pamatīgiem mēsliem nākotnē.