Es biju gaidījusi, ka mani visvairāk kaitinās Slešera reklāmas. Nekā nebija! Lai cik kaitinošs arī būtu Slešers, TB/LNNK ar savu dalījumu "latvieši" un "nelatvieši" mani satracināja vēl vairāk. Partija automātiski paziņo, ka viņai ir pilnīgs pofigs par vairāk nekā pusi Rīgas iedzīvotāju.

Braucu tramvajā, man blakus nosēdās krievu jauniešu kompānija. Par skolu runāja un tādā garā. Ieraudzīja reklāmu un visiem palika gari ģīmji. "Vot eto menja besit", viens noņurdēja un pārējie pievienojās. Un tad vēl latvieši brīnās, kāpēc, redz, krievi sūdzas, iet uz Uzvaras pieminekli un Georga lentītes nēsā. Ja man valsts, kurā es esmu dzimusi un augusi paziņotu, ka es neesmu "savējā", tikai tāpēc, ka, redz, mamma ar mani citā valodā runāja, es arī šo valsti un tās kultūru nemīlētu.

Vispār par krieviem Latvijā varētu daudz runāt. Kaitina gan mani nacionālisms jebkurā pusē.

Kas tiem vīriešiem šodien uznācis? Viens uz baletu aicina, otrs dziesmas sūta un par acīm stāsta... Vot, tā ir, nodzīvo celibātā (kauns i skaitīt cik ilgi priekš 22gadīga skuķa), i tad šitādos gadījumos vairs īsti uzvesties nemāku...