Ja visu nakti (burtiski) nav gulēts, bet ir noskrieti 20 km pa mežu, vai vajag ļauties kārdinājumam velties gultā, atlūst un riskēt ar pamošanos astoņos un sačakarētu šo nakti, rītdienu un sazin ko vēl, vai, par spīti visam, ciesties līdz vakaram un atlūst ar mierīgu sirdi līdz rītam tad?

Mamutu medības bija lieliskas. Mums bija uberkomanda un uberpiedzīvojumi ar dalībnieci- profesionālo basketbolisti, kas visus trenca "ātrāk, ātrāk", apmaldīšanos un wtf? sajūtu meža vidū, komandas dalībnieci slēpotāju kostīmā un pamatīgu vēlmi ielīst krūmos lai... nu jūs jau saprotat, kas ar šādu apģērbu ir diezgan pagrūti, "visgaršīgāko tēju dzīvē" pustrijos naktī no termosa krūmājā, vislielāko prieku par ieraudzītām mājas ugunīm, rokas bāšanu āliņģī, mēģinājumiem iet pa virvi, ugunsbumbu mešanu un izietiem sešiem no astoņiem kontrolpunktiem.