Cilvēki kārtējo reizi pierādīja, ka ir idioti. Es ļoti atvainojos retajiem sakarīgajiem izņēmumiem, bet CILVĒKI IR IDIOTI!!!

Lūk, šovakar BezTabu gatavo sižetu par veģetārismu, kā noprotu. Tā kā pati nu jau gadu ar pus neēdu gaļu, mani šī tēma interesē. Dienas jautājums delfi.lv par veģetārismu arī. Es, gribēdama pārbaudīt, cik tad daudz cilvēkus interesē šī tēma, ielīdu komentāros (to daru ļoti reti, tikai pie sevi interesējošām tēmam un tas parasti beidzas tieši šādi). Bļāviens! Tādi kā es, izrādās, esot jāmet psihenē, mēs esam maitas un nelieši, traumētas personas, psihopāti, idioti, nestabilas personas, kas zīmējas un visiem bāž degunā savu veģetārismu, uzskata sevi par labākiem nekā citi... un tā tālāk, un tā tālāk... Runa ir par to, ko cilvēki ne-ēd! Nevis pieliekot kaut ko klāt (ēd suņus, kaķus sliekas), bet atsakās no kaut kā. Kādā kuram daļa, ko es lieku savā šķīvī? Kas slikts tajā, ka kāds neēd gaļu? Kur rodas tā sasodīti psihopātiskā vēlme citus kontrolēt? Nedod dies' kāds neēdīs to, ko es! Tas nav riktīgs! No tādiem pa gabalu! Cilvēki neiedziļinās, nepapēta, bet tik tikai knābā kādu par to, ka tas nedara tā kā viņi! Pat nemēģina izvirzīt kādu argumentu, k''apēc gaļa būtu jāēd, tikai bļauj, ka tie tur nav normāli. Samelojos, ir gan viens arguments, kas parādās- Tā vienmēr ir darīts. Punkts. Lūk, tas ir arguments, ko es uzskatu par absolūtu tumsonības kalngalu. Tā vienmēr ir darīts? Nemaz nerunājot par to, ka veģetārisms pastāvēja jau senajā Grieķijā, tas, ka kaut kas ir pastāvējis, neliecina neko par šīs lietas derīgumu sabiedrībai. Slepkavības arī ir notikušas visu laiku. Vai tas ir attaisnojums? Sievietēm "vienmēr" nebija pieejas izglītībai, vai tas bija labi? Turklāt, šis viens sižets tiek uztverts, kā  "veģetārisma uzspiešana". Ja tiek rādīts sižets par sarkanu apģērbu, vai tā ir sarkanā apģērba uzspiešana, vai vienkārši informācija par to, ka sarkans apģērbs eksistē un ir tik par silts kā melnais? Stulbie, stulbie cilvēki!

Jā, es uzskatu, ka, ja visi cilvēki būtu veģetārieši, šī pasaule būtu labāka vieta, es nevaru sevi iedomāties ēdot gaļu, bet es nemēdzu uzspiest to citiem. kibu kā ne-veģetāriete, kam ir tas gods ar mani dalīt brīnišķīgo dzīvojamo platību - koju istabiņu, var apliecināt, ka es gaļu ieraugot nesprauslāju, no istabas ārā nemetos un asarās neizplūstu.

Viss. Turpināšu nikni ņurdēt un strādāt.

 

 

Esmu atklājusi, ka ir tēmas, kas manī izraisa agresīvu reakciju. Dzīvajā tas parasti beidzas ar to, ka vai nu izpaužas mana skorpiona daba un es novedu sarunu biedru līdz baltajām pelītēm (uz ko man it talants) ar loģisku argumentāciju un dažādiem verbāliem duncīšiem, kas man ir bagātīgā krājumā. Vai arī otrs variants- apraujos laicīgi, bet cilvēks manās acīs zaudē jebkādu cieņu.

Seko saraksts ar tēmām, kas mani ar izvest no pacietības:

homoseksualitāte (tā nav kaprīze, slimība vai izvirtība. NAV!)
dzimumu līdztiesība (If I had balls, they would be bigger than yours)
rasisms (zemāk vairs nav kur krist)
nacionālisms (visus vagonā un atpakaļ uz Krieviju? Aha, aha, zaķīt, paskaties uz to no citas puses)
veģetārisms (neprasu, lai Tu neēstu gaļu, bet cieni citu izvēli)
HIV/AIDS (narkomānu un pederastu slimība? visus apšaut? EAT THE FACTS, BABY, EAT THE FACTS!)

Droši vien kaut ko aizmirsu. Vārdus sakot esmu politkorekta maita.