Vot šitā apčakarēta sen nebiju.

Cirslīšstāsts. Uzdāvina man, mazajam, mīļajam usi-susi zaķītim, kaktusu uz dzimšanas dienu. Kaktusam trīs skaisti sarkani ziediņi jau dāvināšanas brīdī. Es par šo notikumu ļoti satraucos, nopērku adatainajam brīnumam podiņu, īpašo kaktusu zemi (izrādās, arī tāda ir). Visu laiku priecājos par skaistajiem trīs sarkanajiem ziediņiem, turklāt tie tādi pazīstami izskatās. Ar googles palīdzību uzzinu, ka katusi zied reti. Ja tos pārlaista, tad nezied vispār nekad. Ni un ni. Es tik priecājos, kāds man brīnumains kaktuss uzdāvināts- jau ar ziediem. Un kā tam ziedu veikalam izdevās viņu tā uz pavēli uzziedināt?

Paiet mēnesis, divi... Es turpinu priecīga laistīt savu kaktusu un brīnīties par ziedu izturību. Atbrauc viena no dāvinātājām ciemos. Es viņai lepojos ar savi ilgziedētāju. Šī paskatās un vēsā balsī paziņo "Ā, mums tur ziedu veikalā teica, ka tie esot pielīmēti". Man izmainās acis, sirds samainās vietām ar plaušu vai kaut kā tamlīdzīgi. Pieeju pie kaktusiņa un trīs smuki pielīmētās salmenes noplēšu nost. Apakšā sakaltusi, caurspīdīga līme. Iečukstu kaktusam ausī, ka tik un tā viņu mīlēšu, izmetu salmenes miskastē un sataisu sev vēl vienu brendiju ar kolu. Dzīve tomēr ir maita.

A Obama ir vegāns!!!!

Tumšādains muslumanis, kura otrais vārd ir Huseins, turklāt vegāns, ir kļuvis par ASV prezidentu. Tam džekam ir iekšas!

Tagad es vēl vairāk lepojos ar plakātu "yes we can" uz savām durvīm.

Bļa! Sasodītās skolas dēļ tagad jāskatās šitas murgs: http://www.imdb.com/title/tt0104978/. Tāds igauņu stāsts par alkoholiķi-komponistu. Šitas tāds pusaizmidzis un melanholisks klīst, raud par zudušo mīlu, pakniebj kādu un raud tālāk. Ik pa laikam skan žēlabaina mūzika. Vairs izturēt nevar. Pat erotikas ainas igauņu izildījumā un 1994. gadā uzņemtas ir dīvainas. Tās pat nekomentēšu. Dators protestē un regulāri uzkaras. Rīt par to vēl būs jāuzraksta eseja. Saņemās, saņemās!