Cilvēka dzīve nav iedomājama bez stresa. Vakar, divos naktī, es uztraucos par to, ka':

* Puisis, ko es uzskatīju par "mazu un jauku", vakar atsūtīja e-pastu, kurā tā starp citu bija minēts "I have been so busy finishing work at Amnesty International". Amnestija, bļa! Ja es to būtu zinājusi, es tak būtu ar viņu par to runājusi un runājusi! Izrādās viņš ir ne tikai foršs, bet arī interesants lietišķajā jomā.

* Kaimiņu puiši vakar pīpēja zālīti tā, ka viss gaitenis oda. Ap diviem naktī sāka kaut kādus mistiskos krosus un boksa mačus pa gaiteni taisīt. Aizslēdzām durvis. A tīri vai žēl, ka viņi ir tādi pamuļķi, tā varētu pievienoties.

*Noskatījāmies "Mirrors". Sākums daudzsološs. Beigas- čābīgas. Ja pat man plot holes krīt uz nerviem, tad tie ir nopietni. "Bet... bet... A kas īsti notika? A... A kāpēc?"

* Nelielu stresu sagādāja tas, ka man šorīt 8:30 ir eksāmens, kuram es sākšu mācīties tuvākajās minūtēs. Oh, screw it! Mana attieksme pret mācībām ir lieliska.