Vakar PinaColada un sarunas par seksu, šodien ciemošanās Tukumā un ļoti negaidīta tikšanās ar bijušo puisi. Šonakt- pārsteidzoši jauka bezalkoholiskā dzimšanas diena, Alias un lieliska siera torte. Vai man tiešām izdodas saglabāt dzīvi par spīti lekcijām, darbam un savai NVO?

Un turpinot to saskriešanās tēmu- kurš vēl jūtas neveikli satiek savus bijošoos/bijušās? Nu tā- nezin īsti kur likties, par ko runāt. Nu jūtu nav vairs ne kripatas, that's for sure, bet tomēr... Kaut kā neveikli.

Ā, un es pabeidzu lielisko grāmatu "Allaha līgavas". Iesāku toties vislielāko fizisko pretīgumu ever uzdzenošo, bet arī lielisko "Sirds ir ļaunprātīgi lpkana pret visu". Tās pretīguma radīšanas spējai pat Niks Keivs ar davu "Un ēzelis ieraudzīja eņģeli" netur līdzi. Vārdus sakot, tā tik ie viena grāmatiņa- parāda, cik daudzos veidos ir iespējams sakropļot vienu bērnu, un cik lielas drausmas cilvēks var uzskatīt par normālām.

Pēdējā laika muzikālais atklājums- Jamie Cullum. Tas arī šobrīd skan un lēnām sāk mani vilkt uz snaudu. Un pasakiet man vēl, ka dzīve nav lieliska. Tāda "more do koļenah" sajūta pustrijos naktī man sen nav bijusi. Uz šīs nots arī beigšu. Rīt gara diena.