Es te sāku domāt, par ko šeit ir jāraksta, lai piesaistītu vispārējo uzmanību un kļūtu par pirmo beibi pagastā? Par seksu? Nu man tā šķiet tik nonivilēta tēma, ka nelabi metas. Nu i kas, ka es te savas intīmās fantāzijas aprakstītu? Par pakļaušanu, citu sievieti, sasiešanu un diviem vīriešiem, nerātniem pirkstiņiem, sviedriem un sazin ko vēl. Manā galvā arī tas griežas, turklāt brīžiem šķiet, ka pat vairāk nekā vidusmēra veča paurī, bet... nekāds jaunums tas nav. Šitas te apnikums pret publisku seksualitāti radies no daudzajām seksī reklāmām ar pupainām tantēm un praida idiotisma. Kādu laiku šausminājos par cilvēku aprobežotību, lasīju rakstus delfos... Līdz noguru. Seksa blodziņš tātad atkrīt.

Otrs variants- kļūt par kādas tēmas fanātiķi. Būt karojošai nacionālistei (jo būt karojošai liberālei, kam es esmu tuvāk ir pagrūti, gluži kā būt karojošai budistei)? Vispār jau pietiek par jebkuru tēmu bliezt pietiekami naidīgus un pretenciozus (lai beigtos visi kari, visiem labajiem jāsalasās kopā un jāapsit visi sliktie) tekstiņus ar kliedzošu vēlmi pēc uzmanības. Protams, pievienojam krietnu kaudzi naidīgu komentāru citu dienasgrāmatās. Nu jā- cilvēkus pievelk stulbums. Daļa nāktu, palasītu un justos labi par to, ka paši ir tik pieklājīgi un gudri. Viss skaistais plāns beidzas pie tā, ka manī to radikālisma jūtu ir diezgan maz. Par savu viedokli gribu pārliecināt nevis kliedzot (tā visdrīzāk izdosies pretējais), bet gan rāmi diskutējot pie tējas vai vīna. Un vispār- gudrs cilvēks nediskutē lai pārliecinātu oponentu par savu viedokli, bet gan lai kaut par solīti panāktu tuvāk patiesībai.

Trešais variants- rakstīt bliezoši aizraujošus tekstus par savu dzīvi. Mana dzīve nav no tām garlaicīgākajām, bet, lai rakstītu interesanti, nevajag aizraujošu dzīvi- vajag ķērienu aprakstīt pēdējo štruntu tā, lai lasītajs smietos. Mana virtuālā personība ir diezgan pelēka.

Nu ko, palikšu vien te pelēkā un reti kuram pamanāmā pele. Un tā ir labi. Iemetīšu te savus ikdienas prieciņus- par to, ka vakar ar istabiņas biedreni tā vietā lai mācītos pīpējām iedomāto zāli (dziesma atbilstoša vienkārši), par to, ka cirslīgi nevarēju atrast lekcijas telpu un tādā garā. Ik pa laikam iemetīšu kādu sašutuma pilnu tekstu par kādu sabiedriskās dzīves notikumu un būšu laimīga.