September 13th, 2008

11:45 pm
Kas nēģerim visbaltākais?

Tādu joku viens mans paziņa šovakar ievietojis savā draugu dienasgrāmatā. Kas nēģerim visbaltākais? Komentāru skaits pāri desmit. Izrādās, nēģerim visbaltākais ir saimnieks... Un visiem tas šķiet tik sasodīti smieklīgi. Man par to ir kauns.

Joki vispār ir dīvaina lieta. No vienas puses var uzskatīt, ka jokiem nav jābūt politkorektiem. Vislabākie joki jau ir tie, ko viens otram stāsta pusčukstus un nedaudz sazvērnieciski, balansējot uz robežas un atkal jūtoties kā mazs bērns, kas ar flomāsteru sazīmējis mammas šalli. Var Saskatīties, saķiķināties un piemiegt ar aci- mums ir kopīgs noslēpums. Joki par seksu sen vairs nav tabu. Sekss ir tik nodrillēta un publiski tik plaši apspriesta tēma, ka par to jokojot vairs nevar dabūt vairāk adrenalīna kā ostot vecas zeķes. Tagad tā vietā stājas citas tēmas. Joki par nēģeriem. Liela daļa latviešu ar nevienu tumšādainu personu pat vārdu nav pārmijusi, bet jokot ir gatavi uz velna paraušanu. Joki par nāvi jau sen ir atzīti par cilvēka slēpto baiļu no tās izpausmi. Ir vesela sērija no jokiem par maziem, beigtiem bērniņiem. Man pat viņi reizēm šķiet smieklīgi. Pareizāk sakot, man viņi šķita smieklīgi, līdz mirklim, kad manai māsai piedzima otrais dēliņš.

Man ir paziņa, kura draugu dienasgrāmata ir pilna ar jokiem par sievietēm. Visstereotipiskākie joki, ko vien var atrast. Visi "33 iemesli, kāpēc alus ir labāks par sievieti" un tādā garā. Kā viņš dzīvo? Sīks vīrelis, kas netiek galā ar savām attiecībām. Dzīvo vienā dzīvoklī ar savu bijušo draudzeni. Brauc pie citiem un sēž visu vakaru, lai tikai nebūtu jābrauc uz savām mājām un jāskatās uz attiecību drupām. Tā neveikli un kautri izmēģina veiksmi ar katriem brunčiem, kas parādās pie horizonta. Dīvaini. Pasaki man, par ko Tu joko, un es pateikšu, kas Tu esi.

Kāds gudrs cilvēks sacīja, ka smiekli ir tas, kas mūs atšķir no dzīvniekiem. Smiekli mūs dara cilvēcīgus. Zinātnieki saka, ka smiekli radušies no pērtiķu sejas izteiksmes, kas pauž bailes un padevību.

Humors ir jocīga padarīšana. Sāku rakstīt un sapratu, ka esmu iebridusi par dziļu. Nespēju es šobrīd visu uzrakstīt, ko es gribēju teikt. Patiesībā es pat īsti nezinu, ko gribu pateikt. Varbūt es aiz kokiem neredzu mežu. Varbūt smiekli un joki ir lieta, kurā mīļā miera labad neiedziļināties.