Skaļi izteiktas domas

Vakar piecēlos agri, ar domu beidzot aizbraukt līdz stallim. Tiklīdz biju izbraukusi ar riteni no mājas, sapratu ka biezā kurtka velti paņemta. Jau jutu, ka karstums visu padarīs grūtāku. Biju nobraukusi pusi no ceļa(t.i. 4/8 km) kad priekšā pavērās milzīgs ''ezers'' kurš aizšķērsija tālāko ceļu. Tur bija no abām pusēm divi lieli lauki un pa vidu ceļš, pa kuru braucu. Lauku abās pusēs bija aplūduši un tā rezultāta pāri ceļam stiepās ūdens, kas savienoja abus laukus. Ja vien ūdens nebūtu bijsi aptuveni 20 m garumā pa ceļu tad brauktu pāri, bet tā nekas cits neatlika un griezos atpakaļ. Ja būtu iespējams ielikt šeit bildi, tad labrāt ieliktu to lielo ''ezeru''
Toties saulīte tik smuki vakar spīdēja un bija silts, ka es galu galā izlēmu mājās nesēdēt un ceru ka tāds pats laiciņš būs arī šodien :)

P.S. Veljoprojām nespēju noticēt, ka elšu/ grifu spēle nebija man pēdējā. Atkal atsākas kalambola drudzis, turklāt šoreiz vel nopietnākā amatā kā dzinējs ^^

Ar mani tā laikam notika pirmo reizi. Ja parasti no skolas līdz stacija man paiet aptuveni 15 minūtes. Šodien biju nolēmusi paspēt pa deviņām. Nu ko mēģināju, skrēju tiku līdz peronam bet vilciena durvis aizvērās un aizbrauca manu acu priekšā. Eh nekad vairs neriskēšu un tā neskriešu. Pat elpa pietrūka.

Turklāt skolā uzzināju, ka man stipendija atkal 7 ls. Šī laikam nav mana diena.
Vismaz pašsajūtu uzlaboja siltais laiciņš un tas, ka rīt beidzot varēšu aizbraukt uz stalli.

Es vairs nezinu ko darīt. Pēdējā laikā man nāk ļot miegs. Citreiz aizeju gulēt jau astoņos, un tas ir nožēlojami. Arī nesenā gulēšana IC tusā nebija labi.
Arī stundās pedējā laikā guļu un šodien tā bija pat Informātika un Saskrsme(abas ir manas mīļākās stundas) Aprunājoties ar skolotāju, secināju, ka pie vainas ir mūzika. Man laikam beidzot ir jābeidz klausīties mūziku pa naktīm.
Ir nelabas aizdomas, ka ja 7dien dosimies uz Tējas namiņu, tad atkal aizmigšu -_-

Kā parasti arī šī pirmdiena bija murgs. Nepietiek jau ar to, ka sešos no rīta bija jāceļas, tad vel arī skolā jātup līdz četriem. Pedējā reize, kad tik ilgi bijām skolā, tas bija pagājušais gads.
Kā rādās pirmdiena tomēr nav tik drūma. Grāmatvedības skoltāja paziņoja ka mūs nevarot paņemt un neviens negribēja gadīt divas stundas līdz trijiem dēļ krievu valodas. Kopistiski izlēmām nobastot ^^
A jā un Darba aizsardzība bija jautra. Mūsējie kā parasti vēlējās izcelties sagādājot galvassāpes skolotājai taču tai pašā laikā jautrību mums ^_^

Tā vien šķiet, ka pavasaris sevi beidzot ir sācis pierādīt. Un nēm es nedomaju to, ka viss plaukst un zeļ. Biju domājusi rīt aizbraukt līdz stallim, jo tur vairs nebūtu dubļi, taču manu plānu izjauca lietus. Tagad ir skaidrs, ka nekas nesanāks un es joprojām nezinu kad uz turieni tikšu. Nākamās brīvdienas ir aizņemtas un aiznākamās arī. >

Jau sen pētīju šo mājaslapu un jau sen lasīju citu dienasgrāmatas, taču vienmēr mani kaut kas no tā atturēja. Reizēm bija tā, ka emocijas bija sakrājušās un pēc tādām reizēm gribējās izveidot klabu taču joprojām atturējos,Tad nu šodien izlēmu ka man tomēr šeit ir jābūt :D