Skaļi izteiktas domas

Nu jau mēnesis šeit un es vel neesmu aizbraukusi atpakaļ uz Latviju :D. Nauda ar ir pietiekami. Katrā ziņā ar to, ko mēs saņemam, izdzīvot var. Ar citiem brīvprātīgajiem joprojām nav nekāds dižs kontakts izveidojies. Pat nesaprotu vai es tur pie vainas vai viņi. Laikam jau es.
Līdz šim ir bijušas septiņas rumāņu valodas stundas un varu teikt, ka skaitīt māku, un dažus teikumus ar māku. Bet ar to nepietiek. Jāsāk pašai arī kaut ko mācīties bez oficiālajām stundām.
Savu apkārtni zinu pietiekami labi un apmaldīšanās gadījumā ceļu uz savu dzīvokli varu atrast.
Izskatās arī ka kamēr lielākā daļa dzīvo ar kādu kopā vienā istabā man ir paveicies un laikam palikšu viena pati. Līz ar to privātums ^__^

Pagājšnedēļ bija On Arrival treniņš, kur kopā 70 brīvprātīgie savācāmies kalnu ieskautā ciematā ar nosaukumu Predeal un dzīvojot viesnīcā mums bija nodarbības visas nedēļas garumā. Reizēm bija garlaicīgi, citreiz interesanti. Nebija viegli celties astoņos augšā, bet pie tā jāsāk pierast.
Vērtīgākais šajā trenniņā bija visi iegūtie kontakti. Kopā bijām no 23 dažādām valstīm un tauta, kas dzīvo pa visu Rumāniju. Kas mazliet pārsteidza, no Bukarestes mūsu organizācija bija vienīgā, līdz ar to nešaubos ka ciemiņi mums netrūks.
Patiesībā, pirmie ciemiņi bija jau šajās brīvdienās. Viņi uzreiz pēc Predeal apmācībām devās uz Bukaresti un protams apmetās mūsu dzīvoklī. Beigās ierasto četru cilvēku vietā bijām deviņi :D Bet man jau iebildumi nebija, jo tik forša nedēļas nogale man Bukarestē vel nav bijusi.
Un kur nu vel bez latviešu satikšanas atbraukšanas trenniņā.. ^__^ Es, Sanita un Mikuss bijām uz atbrauksanas trenniņu, kamēr Dita bija uz vidustermiņu. Ar Mikusu vispār interesanta iepazīšanās bija. Blakus nummuriņā dzīvojām un es iesāku runāt angliski sakot ka no latvijas šis atbild ka ar no latvijas. Ar Sanitu gan tā nebija, jo ar viņu iepazināmies jau pirmsaizbraukšanas apmācībās ^__^
Katrā ziņā, bija tik patīkami atkal runāt latviski dzīvajā. Tas nav tas pats kas pa skaipu un jāsaka ka brīžiem aizķēros, bet tā jau nebija problēma.
Pēc trenniņā zinu ka pavisam noteikti došos uz Cluj, kas ir bez maz vai Transilvānijas galvaspilsēta un arī uz Brašovu ciemos pie Ditas un Mikusa.
Pagaidām tas arī viss :) Jāsāk jauna nedēļa un beidzot jāsāk pa īstam strādāt. Jau 4dien mūs laidīs iekšā bernudārzos.