4dien pēc ilgiem laikiem bija treniņš. Šķiet, ka Foldžers jau bija aizmrisis, kā ar mani ir un nolēma, ka esmu jauniņā. Kad pirmo reizi aizgāju uz Tīraini, man bija nepieciešams mazliet mazāk par gadu, lai iegūtu viņa cieņu un tikai tad viņš sāka mani respektēt. Vienu brīdi man bija doma, ka ar Foldžeru atkal nāksies cīnīties vismaz gadu, taču es galu galā izcīnīju uzvaru un beigās pat sanāca smuks lēksis(parasti to no viņa var izdabūt ar smagām grūtībām) :) . Nezinu, varbūt esmu traka, taču nolēmu ka nākamais treniņš man būs tikai ar iemauktiem, bez segliem.
Šodien bijām pie ģimenes draugiem uz lauku mājām. Uznāca nepārvarama vēlme pašai pēc tādām. Proti: vieta, kur var aizbraukt pa brīvdienām un vienkārši atpūsties no pilsētas. Reizēm man uznāk skumjas, pēc laukiem, kuri bija bet nu vairs nav. Es mazliet nožēloju to, ka neizbaudīju laukus tad, kad bija tāda iespēja.
P.S. Es laikam mēģināšu atrast kādu ārzemju LS mājaslapu, jo secināju, ka kopš i IC i kurbijkurnē viss ir apstājies, man uznāca nepārvarama vēlme pēc kādas, kur var aktīvi darboties.
Šodien bijām pie ģimenes draugiem uz lauku mājām. Uznāca nepārvarama vēlme pašai pēc tādām. Proti: vieta, kur var aizbraukt pa brīvdienām un vienkārši atpūsties no pilsētas. Reizēm man uznāk skumjas, pēc laukiem, kuri bija bet nu vairs nav. Es mazliet nožēloju to, ka neizbaudīju laukus tad, kad bija tāda iespēja.
P.S. Es laikam mēģināšu atrast kādu ārzemju LS mājaslapu, jo secināju, ka kopš i IC i kurbijkurnē viss ir apstājies, man uznāca nepārvarama vēlme pēc kādas, kur var aktīvi darboties.