|
May 19th, 2017
03:48 pm - Apsolījos uzrakstīt, ko es bērnībā neēdu. Gari :)
Vai patiesībā – riju ar mokām, jo mans organisms tam visādos veidos pretojās, bet mammai uz “man tas negaršo” bija viena atbilde: “Ēdīsi – un garšos!” Baltmaize (nespēju norīt. Toties mans brālis ēda tikai baltmaizi. Par laimi, man ļāva izvēlēties rupjmaizi; tomēr, kad mūspilsētas maizes kombināts sāka to cept pusjēlu un glīzdainu, man vispār vairs neatlika ko ēst). Izņēmums – tikko ceptas KARSTAS baltmaizes galiņi ar kraukšķīgo garozu. (Mūsdienās tādu vairs necep un karstu nepārdod.) Sautēti burkāni (svaigus ēdu ka šņakst) Vārītas bietes (svaigas grauzu bez iebildumiem) Vārīti svaigi kāposti (svaigus nevārītus grauzu; skābētu kāpostu zupa bija viena no mīļākajām) Svaigi gurķi (skābētus un marinētus ēdu ar baudu) Un kas man vienkārši negaršoja: Olas dzeltenums (vienīgā reize, kad nestrīdējāmies ar brāli, jo viņš ēda tikai dzeltenumus, es – tikai baltumus) Jebkādi cepumi, izņemot piparkūkas. Rūpnieciski ražotās vafeles (tās vēl ar gariem zobiem varēja paskrubināt, bet tikai tās ar kakao pildījuma sastāvā). Marmelāde (kaut kas pilnīgi neēdams) Hematogens (neēdu joprojām) Protams, speķis :) Kuram bērnam gan tas garšo! Bet taukmaize ar skābu gurķi un sīpoliem bija gardums. Upenes un upeņu ievārījums. Toties pret jāņogām nebija iebildumu. Banāni (par laimi, trāpījās tikai divas reizes bērnībā. Arī tagad ēdu tos tikai ĻOTI gatavus, nevis vienkārši dzeltenus) Siers (un arī termiski apstrādāts biezpiens, t.sk. biezpienmaizes un biezpiena pankūkas). Šito, par laimi, mani nespieda ēst. ...izņemot skolā. Toties tad, kad es biju saaukstējusies, mani spieda dzert karstu pienu ar medu, sviestu un sodu!!! Domāju, ka tieši no tā iesnas kļuva hroniskas. (Vēl joprojām arī tagad no pārliekas piena produktu patērēšanas (pat siera pārēšanās) man uzreiz ir klāt iesnas.) Kas man mežonīgi riebās un sabojāja visas vasaras, jo maniem vecākiem bija ienācis prātā to visu audzēt un patērēt lielos daudzumos: Puķkāposti (rozetes pilnas ar zaļiem kāpuriem, kam teorētiski būtu jāuzpeld vārot, bet kas tur rēgojās vēl arī, kad grieza cepšanai). Puķkāposti smird! Nenobriedušas pākšu pupiņas (savukārt gatavi pākšaugi bija mans mīļākais produkts, bet tām pupiņām tak neļāva nobriest!) Kabači Ķirbju mannas putra (mannas putra bez ķirbja bija ļoti laba). Toties es esmu nopelniem bagātais piena plēvju ēdājs. Gribētu gan zināt, kāpēc šo frāzi “Ēdīsi – un garšos!” mamma neteica manam papam, kuram negaršoja griķi un tāpēc es šo lielisko produktu dabūju tikai un vienīgi skolas ēdnīcā. Ko jaunu neēdamu esmu atklājusi pieaugušā vecumā? Trifeles (tās, kas sēnes).
Mani ļoti interesē, ko bērnībā neēdāt jūs :) Zinot, ka tas nebija untums, bet gan mocības, man pat prātā nenāk kādam mazam bērnam spiest ēst, to, ko viņš nevar ieēst.
|
Comments:
man nav tādas produktu grupas. nu, speķi neēdu. un no visa ēdu ļoti maz. vēl bija tāds saldumu veids - kūkas ar krāsaina sviesta virsām un rotājumiem, tās es nekādi nevarēju iedabūt iekšā, un gandrīz visas kūkas bija tādas, weee.
ak jā, sviesta rozes! es vēl joprojām nelabprāt ēdu tā sauktās "mājas tortes"
Kur tad Tāds vairs vispār var dabūt?
| From: | zin |
Date: | May 19th, 2017 - 05:27 pm |
---|
| | | (Link) |
|
vārīti kāļi zupās vai sautējumos tā pati baismīgā ķirbju mannā zupa (mannā man patika, ķirbji nē) speķis no žāvētās gaļas
Kāļi man arī garšoja tikai svaigi, bet tos mēs, par laimi, audzējām ļoti mazos daudzumos.
griķi un grūbas. ģriķus iemācījos ēst lietišķo laikos, istabas biedrene tos sutināja sviestā un tas kardināli mainīja garšas īpatnības. grūbas neēdu vēl joprojām.
nekādā gadījumā, viens no briesmīgākajiem izstrādājumiem for ever :))
Viens no maniem lielākajiem gardumiem :)
| From: | str |
Date: | May 19th, 2017 - 07:27 pm |
---|
| | | (Link) |
|
varbūt ar kkas periodiski negaršoja, bet ne tik globāli, lai sēdētu pie šķīvja un neēstu. bdārzā likās , ka burkānu plācenīši ir ne visai- pēc tam gan ļoti iegaršojās. sākumā arī ķirbju mannā likās jocīga, bet iegaršojās- tagad pati reizēm taisu.
aa- skolā riktīgi nepatika kakao ķīselis, bet tas mums visiem nepatika, bet to arī nespieda ēst. bet drīzāk manliekas, nav bijusi traumatiska pieredze ar ēdienu. pusaudzībā- lika zivis tīrīt, tas bija pretīgi, tāpat mammai nācās pabeigt. citā reizē lika vistu applūkt - bet arī tas bija pretīgi, tur mani tante izglāba. ( abās reizēs tas mani netraucēja ne tās zivis, ne to vistu ēst).
Man ir otrādi - man tieši kakao vai rieksti mēdz padarīt produktu ēšanas vērtu. Kakao ķīselis bija ok.
| From: | mako |
Date: | May 19th, 2017 - 07:28 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Reņģes visādos veidos. Ķilavas Siļķes Bietes salātos Vārītas vai ceptas gaļas treknums.
Aiz šā ieraksta jūtama liela zivju izvēle.
| From: | nxn |
Date: | May 19th, 2017 - 07:44 pm |
---|
| | | (Link) |
|
piena dāzreņu zupa, vispār kkāds murgs, ne ēdiens. īsti ēst nespieda, bet nu ēdu gariem zobiem. saviem bērniem ēst nespiežu, ja negrib, bet gribu, lai kaut pagaršo. vispār laikam esmu māte ļaunā, jo nekādus speciālus ēdienus netaisu, ja negrib ēst, lai neēd, bērns jaunākais pats piesaka, ka tad ēdīs auzu putru, un to tad uzvāru.
Mātes ļaunās visu vasaru taisa ēdienus, kuri bērniem riebjas, tāpēc ka attiecīgi produkti dārzā izauguši :) Ja tie negaršīgie ir laiku pa laikam, tā jau nav nekāda bērnības trauma.
Negaršoja speķis un tauku daļas gaļā, nu, piem., šašlikā, zupā. Asinsdesa, vistu astītes un olīvas, līdz kādam 11 gadu vecumam,Vēl, nepatika sildīts plovs (ar to es domāju īstu, treknu plovu). Bet visas šīs lietas tagad labi iet iekšā (izņemot tās astītes, nejau no veselas vistas, bet kā atsevišķs produkts, asinsdesu arī ēdu tikai "mājas", restorāna). Bērnībā godam ēdu sīpolus, piena plēves, piena zupas bija kaut kas lielisks, tā pat kā viss, kas ass un hematogēns arī patika. Lani, pisns ar medu ar nu tā, bet sodu man tur neviens nebāza.
Man garšoja asinsdesas, bet mēs ēdām tikai mātesmāsas taisītās, un tās ir lieliskas. Visas citas ir neēdama krutka. No vistu ļipām joprojām izvairos, jo bērnībā reiz uzkodu uz žults vistas ļipā. Olīvas pirmoreiz pagaršoju pieaugušā vecumā, nopirku darbavietas kafejnīcā, jo biju lasījusi, ka tā ir delikatese. ...Iekodu... un izspļāvu atpakaļ šķīvī. Bet tās arī bija tās pašas sliktākās un prastākās, kādas vien var būt.
vārīts speķis (joprojām); piebāzu pilnu b-dārza atvilktni, man lika publiski iztīrīt. Vārīti burkāni (joprojām), piena zupas ar dārzeņiem (joprojām). Svaigi sīpoli, loki, dilles - ēdu, ka nu tikai tagad, bet ne tad. Piens ar plēvi, jaunpiens - kāpēc lai kas tāds patiktu.
| From: | nova |
Date: | May 19th, 2017 - 10:02 pm |
---|
| | | (Link) |
|
o, jā - piena dārzeņu zupas riebj joprojām.
| From: | nova |
Date: | May 19th, 2017 - 10:01 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es uz speķīša uzaugu - ik pa laikam prasīju vecmāmiņai maizi ar speķi. un vēl man patika, ka uz maizes uzsmērē taukus no pannas! toties negaršoja griķi un kartupeļu pankūkas, rasols, maizes zupa. maizes zupu neēdu joprojām. bērnudārzā negaršoja nekas, it īpaši grūbu putras ar rozīnēm, biezpiena sacepumi ar burkāniem, burkānu=zirnīšu sautējumi, visādas grūbu un makaronu piena zupas, jo man tajās rēgojās tārpi, nezinu, bija vai nebija. un bērnībā veikala siers bija ļoti negaršīgs, garšīgu sieru atklāju tikai neatkarības sākuma laikos.
Kartupeļu pankūkas mūsmājās, par laimi, necepa. Joprojām, ja gadās tāds cienasts, ieēdu labi ja vienu pieklājības pēc.
jā, jā tā tārpu sajūta grūbas, pat nezinu no kurienes kaut kas tāds domās rēgojās, bet bija. |
|