tapšana

13:15

Zāle piemājas pļavās pavisam sausa un dzeltena, debesis pelēkas un lapu vairs nav, un kaijas pikē gar logu. Ir kaut kā jādzīvo, vai ne. Jāuzjāj taj` stikla kalnā un tur arī jāpaliek, lai neviens nekad vairs netiek klāt.

13:49

13:50

14:03 - in little black dress we trust

• 1
• ?

16:33

Tikko jūtūbē mēģināju atrast vienu  rādžiņā noklausītu Beyonce dziesmu un sasmējos par sevi, jo par jaunākajiem notikumiem populārās mūzikas pasaulē parasti uzzinu mikriņā nr. 246, kura vadītājiem ir ieradums skaļi klausīties visādus popkultūras censoņus.
Un labi, ja tā, - vienreiz gadījās vadītājs, kurš visu brauciena laiku sirsnīgi smējās, skatoties kaut kādu krievu komēdiju acu augstumā uzstutētā datorveidīgā uzpariktē. Nedaudz stress bija, vai līdz centram aizbraukšu dzīva un vesela.

• 3
• ?

17:10

Tas ir dīvaini, es tikko aptvēru, ka vairs nevalkāju bikses, izņemot gadījumus, kad priekšā sportiska pastaiga brīvā dabā vai ārā baiga spelgoņa. Visu laiku svārki vai kāda nebūt kleitiņa, interesanti, par ko tas liecina, īpaši atzīmējot faktu, ka kurpju kastē pavasari gaida gari augstpapēžu zābaki tumši lillā tonī. Šauri, apspīlēti svārki, kas izceļ dibenu, zīdīgas, pogājamas blūzītes un man neraksturīgi īsas kleitiņas kļuvušas gluži vai par jaunu stihiju.

18:11

Ja es tagad nedaudz patēlotu futurologu, noteikti nonāktu pie secinājuma, ka drīz es iemācīšos lakot kreisās rokas nagus, man būs soda punkti par ātruma pārsniegšanu un es mocīšu kājas augstpapēžu kurpēs. Ideju sapratāt, es ceru.
Būšu Saulcerīte, bļeģ, un nevienu man nevajag.