tapšana

00:38

Pazaudēju / man-no-kabatas-izvilka telefonu, joprojām nesaprotu, kur šamais varētu būt, es visu laiku atrados kustībā, izņemot stāvēšanu sabiedriskajā, taču, ja kādam būs bijuši tik gari nagi, lai izmakšķerētu to man no kabatas, skaļi jāsmejas par viņa sejas izteiksmi, kad pār viņu nāca apjausma, ka salabot manu sapisto ekrānu maksā dārgāk kā nopirkt jaunu tāda paša modeļa nokia, bet tie numuri, bļeģ, to nu gan man ir galīgi žēl, jo kur, ellē ratā, es vairs dabūšu, piemēram, tā puikas telefona numuru, ar kuru pirms gadiem pieciem vai sešiem pirmoreiz skūpstījos, ko? Varbūt tas ir jaunas dzīves sākums? Vēl viens iemesls izķemmēt savu paziņu loku un mēģināt cilvēkus sarindot prioritārā secībā?

11:32

Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!

23:04

Rīga. Nakts. Tumšs. Vakaros apkārt vazājas aizvien aizdomīgāka publika. Dienā bija karsts. +18 °C. Dienas ilgums: 13h 56min.

I am soo in love, jū nou, ka maz neliekas, un es varētu šovakar iet dauzīt vitrīnas, iet dauzīt mutes, iet nogāzt kalnu, to tur, aiz loga. Jo es turp iet varu, un lai jau viņš "dzīvo tai ielā, ko rudeņos bombardē kastaņi", man vienalga, vienalga, un lejiet par mani, ko gribat, runājiet, kas vien nāk prātā, - es, ellē ratā, esmu laimīga ar visiem sešiem plāksteriem uz tulznās saberztajām pēdām, jo dažkārt vērts iet arī tad, ja grūti.