23:09
Rīga. Nāk rudens. Auksti un tumši. +16 °C. Dienas ilgums: 16h 34min.
Nav daudz lietu, ko es nožēlotu, ir jau šis tas, bet tas ārpus būtiskā. Priecājos par iespēju dzīvot, apzinos, ka krītu, lai celtos un mācītos no kļūdām, taču būtu labāk bijis, ja visu būtu zinājusi piedzimstot vai ja vismaz prastu mācīties no svešiem.
Un es taču no tuviem un tāliem biju dzirdējusi, ka ar labiem draugiem gulēt nevajag, bet kas tev deva, un nekas traks jau nav noticis, vienkārši reizēm trūkst draudzīga, smejoša pleca, kas sapratīs.
Kur vairs tas laiks, un tomēr mani tas reizēm vajā.
23:49
"Ticu, ka divi iemīlējušies, iemācoties sadarboties, var pasauli
apgriezt kājām gaisā (..). Ticu jēdzienam MĒS."
/080815
"Ugunīga temperamenta izpausmes, neirotiska attieksme pret dzīvi (..) nav domāta man. (..) Salīdzinot ar viņiem esmu tāda visai blāva un par to, godīgi sakot, priecājos, jo es
negribētu kliegt, apgalvojot, ka taisnība ir tikai man. Viņi ir tādi
neelastīgi, bezierunu cilvēki, ar kuriem man ir maz kopīga."
/080819
Sasmējos, lasot šo. Izrādās, esmu dzīvs pierādījums tam, ka personība nepārtraukti atrodas attīstībā. Nemāku teikt, tas ir progress vai zināms morālais regress, drīzāk jau pietuvināšanās realitātei un pakāpeniska nervu šūnu bojāeja, vai ne.
Un viss, kas man sakāms, draugi, ir vispārzināmā patiesība, ka "laiks dziedē jaunību un dzīve ir labākās zāles pret utopiju".