tapšana

13:01

Nu pisģec, man visi svētki beidzās vēl īsti nesākušies, nakti nevarēju pagulēt, agri cēlos, tagad esmu mājās, ieiešu dušā un laidīšu uz Infektoloģijas Centru pārbaudīt ērci. Suka tā māte daba, bļe.
Ja būs inficēta, tad man nav ne jausmas, no kuras pakaļas izraut 11 Ls uz katriem 10 ķermeņa masas kg jeb 71,5 LS. Sanāk, ka jāzvana vecākiem un priekšlaicīgi jārauj šie ārā no laukiem, lai rīt traucas mājup vēja spārniem, un tad tik sāksies: es taču teicu, ka vajadzēja sapotēties; mēs taču teicām, lai šoreiz brauc mums līdzi un blablabla. Sūds, nu!

21:04

Rezultāti būs rīt, es savukārt pacietīgi gaidu, kad asaras aizskalos manus acu ābolus tālu prom uz neatgriešanos un tukšie dobumi taps akli. Es jūtos ļoti viena šovakar, jo man neviena cita nav, izņemot vecākus, ak Kungs, paldies viņiem par to; viss pārējais ir nieki, draugus iepazīst nelaimē, un šorīt es nokritu no mākoņiem un sašķīdu miljons gabalos, aptverdama, cik nebūtiska šķietu cilvēkam, kurš man nozīmē pasauli. Skumji, bet, ko darīt, tāda ir dzīve, vai ne, ir jāpieņem fakti un jāmācās tie sagremot, varbūt tad nākamreiz vairs nesāpēs.