13:34
Rīga. Saule. Vējš. Ābeles un kastaņkoki izskatās apsniguši, arī ceriņi tūlīt sāks ziedēt. +16 °C. Dienas ilgums: 16h 7min.
Ir cilvēku kategorija, kuri mēdz sliktu omu saistīt ar seksa trūkumu, un man tad vienmēr gribas viņiem pajautāt, vai viņiem ir problēmas šajā jomā, ja jau tas jāsasaista pat ar to, ka ārā līst un lietussargs ir pazudis, taču, kā liecina personīgie novērojumi, tiem prātvēderiem tomēr pieder daļa taisnības, jo mana neapmierinātība ar attiecībām un vēlme iznīcināt gadu laikā radīto parasti pieaug proporcionāli dienu skaitam no seksa līdz seksam. Un tad man gribas retoriski vaicāt, uz ko tad īsti balstās attiecības, kurās cilvēki gan klausās viens otrā, taču sadzirdēt nespēj un nespēs nekad?
21:11
Rīga. Vakars. +12 °C. Dienas ilgums: 16h 7min.
Par devīto maiju runājot, gribēju no savas puses piemetināt, ka vakar, gaidot autobusu uz centru, paklusām blenzu un sanākušajiem cilvēkiem, no kuriem trim ceturtdaļām rokās bija puķes, un kaut kādā ziņā apskaudu (cik latviski, vai ne) Latvijas krievus par savstarpējo solidaritāti un saliedētību, lai arī danči pie Uzvaras pieminekļa man šķiet amorāli un atceres diena - nevajadzīgi politizēta.
Saprotiet, es, dzīvojot Rīgā 18 gadus, nekad neesmu redzējusi tik milzīgu ziedu nolikšanas entuziasmu latviešiem svarīgās dienās. Ja nu vienīgi es dzīvoju nepareizajā rajonā - varbūt Purvciems, Āgenskalns un Iļģuciems ir pilns ar jaunatni, tantiņām un bērniem, kas steidz jau agrā rīta stundā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.