00:46
Esmu, redz, beidzot tikusi galā ar Regīnas Ezeras "Aku" un prātoju, vai esmu, vai neesmu spējīga šonakt krāmēties ap vēl kādu parādu. Un, ko līdz frāze "nado, Fedja, nado", ja nāk miegs un tā makulatūras kaudze ar dzejas, dramaturģijas un prozas analīzēm pamazām iedzen manī riebumu pret literatūru. Nesaprotu, kāpēc izglītības programma paredzējusi, ka skolēnam, izlasot grāmatu, būtu jāaizraksta kaudzēm baltu lapu, lai uzskaitītu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus vai, vēl jo ļaunāk, pusstundu rakstītu par neko, par to pašu acīmredzamo - kāda ir daiļdarba tēma? kādi tēli? kādas ir problēmas? utt. utjp..
23:54
Rīga. Tā īsti šodien nemaz nesapratu, vai ārā silti. +6 °C. Dienas ilgums: 14h 52min.
Klausos Dženisu Džoplinu, rakstu špikerus rītdienas kontroldarbiem un tā tās laiks aiziet, vai ne. Man jau nebūtu nekas pretī, ja vien nenāktu miegs un diennakts tumšajā laikā manās smadzenēs rastos neliela disfunkcija, kas liegtu domāt sievietes pasaules kontekstā. Pavisam noderīga būtu poga "Izslēgt emocijas", bet kas tev deva! Nu neko. Varbūt reiz man laimēsies un vismaz tik daudz kā cilvēku, kurš gatavs klausīties runas plūdos un sniegt padomus, kas vienmēr izrādās pareizi, dzīve piespēlēs, bet, ko gan es te muldu, vai tad dzīve kaut ko dod par velti? Katrs mēs druvu paša spēkiem i sējam, i pļaujam.
P.S. Vispār jau, par to Ziedoņa "Taureņu uzbrukumu" atkal runājot, nopriecājos, ka nācās analizēt; es guvu pavisam vienkāršu, it kā pašsaprotamu atziņu, līdz kurai man pašai nebija izdevies nonākt:
Tik tiks mums nākotnes, cik tepat rasīs.
Un tikai muļķis nākotni sev prasīs
Bez tagadnes, kur, leņķu leņķiem laužot,
Skrej taurenis, nekā vēl neizpaužot
Par nākotni. (..)
Cik esi te, tik tu uz priekšu tiec.
Tad nu tā. Es ceru, esmu uz pareizā ceļa, lai izturēto nākamo pusotru mēnesi. Darbs, darbs, darbs, jāatceras, ka pēc manis paliks tikai darbs. Es domāju, Rainis zināja, ko runāja, vai ne, tik daudz par darbu muldēdams. Tad nu jātic vien būs vecajam kanakam un jāsāk konspektēt bioloģija.