tapšana

01:03

Gribu būt princese, kas mostas pēc simt gadiem Piebalgā un dzīvo laimīgi mūžu mūžos (āmen), bet dzīvē viss ir savādāk, nekas nav mainījies.
Ir tik daudz neskaidrību saistībā ar manu tuvāko nākotni, ka nupat tas kļuvis nomācoši. Nē, pagaidiet, pār mani tikko nāca atklāsme, ka es taču esmu tā dura princese, es taču arīdzan slēpjos, dzīvoju cerībā, ka upe mainīs gultni bez manas līdzdalības. Nav jau tā, ka neredzu, cik daudz nezāļu un brikšņu salapojis manās attiecībās ar cilvēkiem, nemanu, ka man ir zināmas problēmas skolā; lieta tāda, ka es vienkārši vairs neprotu nomainīt seju - pozīcija "man pohuj, es tankā" ir ļoti ērta.
Dodu sev diennakti laika sevis sapurināšanai (es taču neesmu tik mūžīga, tik nemirstīga kā Rainis, vai ne, lai atļautos gadu desmitiem dzīvot ar domu, ka viss ir pisģec), jo nevar taču būt, ka cilvēks salīdzinoši tik neilgā laikā var neatgriezeniski zaudēt pašcieņu - man taču vajag normālu atestātu, es taču gribu studēt budžetā, īrēt dzīvokli un meklēt darbu, vai ne, tāpēc jāsāk strādāt un beidzot būs miers un bērziņš virs zemes.

21:31

Rīga. Spīdēja saule, taču gaisa temperatūra pavisam noteikti bija zem nulles. -3 °C. Dienas ilgums: 12h 33min.

Labvakar, šovakar ēterā jaunā, uzlabotā lauskas versija, kas solās iemācīties dzīvot tagadnē, ja jau pats Ziedonis uzsver, cik svarīgi apzināties, ka nākotni veidojam šeit un tagad jeb saules zaķīšu skaits ir proporcionāls iepriekš izgaiņāto mākoņu skaitam.