22:04
Rīga. Neliels mākoņu daudzums. Drēgns. +2 °C. Dienas ilgums: 6h 50min.Šī nedēļa mani nogurdinājusi - nav bijis laika sev. Svētkos sev uzdāvināju melnu gultasveļu, kurā tad arī gribu ieritināties iespējami ātrāk. Priecājos, ka vieni svētki garām, ar šaubām gaidu nākamos - izlēmām, ka svinību vietu izvēlēsimies parīt. Labi vismaz, ka mums pietika prāta rezervēt naktsmājas. Pagaidām - īss atskats uz iepriekšējo nedēļu:
Ziemassvētku vakaru pavadīju Lietuvā pie omes, kopā ar radiem sēžot pie galda un klausoties, kā kuru skārusi ekonomiskā krīze. Viss, saprotams, kā parasti, jo svētki nekad nav bijusi manu vecāku un citu radu stiprā puse. Nākamajā dienā mēroju tālo ceļu uz Rīgu, lai pilnīgi bezjēdzīgi pavadītu nakti mistiskā ballītē Garciema vidienē, kuras apmeklējums man nedeva itin neko, izņemot neizgulēšanās sajūtu. Piektdien ap pusdienlaiku pārrados mājās, mīļais atveda eglīti, kuru izrotājām, iemācīja cept kanēļmaizītes, un, pustrijos naktī skatoties televizoru, ēdot home made maizītes un skatoties, kā eglītē deg svecītes, vēlreiz pārliecinājos, ka viņš ir manas mājas.
Sestdien mājās pārradās vecāki, un ciemos atbrauca bērnības draudzene no Lietuvas ar mērķi vienas nakts laikā izdzīvot Rīgas naktsdzīvi. Izvazājāmies pa klubiem. Par spīti tam, ka sadzēros un vienatnē dejoju, kad Linai un lietuvietei jau sāpēja kājas, nonācu pie atziņas, ka Vecrīga ir pamatīgs pritons, kur bez maukām un alkohola ne pa labi, ne pa kreisi. Ar taksi atbraucām mājās, gulējām visi trīs vienā gultā, vēlāk devāmies iepirkties. Mīļums pievakarē devās mājās, mēs ar lietuvieti izrakņājām vēl pāris bodes, sagaidījām Linu un jau atkal bijām ceļā pie manis.
Šodien pavadījām viņu uz autobusu Rīga - Ezere un nonācām pie secinājums, ka nekad mūžā vairs negribam savās mājās sadzīvot ar cilvēku, kurš sajūsminās par tādiem prastiem, piepīpētiem padauzu midzeņiem kā tekila.