09:36
Rīga. Apmācies. Vēss. +12 °C.
Aizgulējos, sabojāju omu, atverot elektronisko dienasgrāmatu un uzzinot atzīmi matemātikā, un nolēmu, ka, ja šis nebūtu pēdējais gads, es noteikti mainītu skolu, jo nevaru vairs pacelt to, kas par smagu.
22:02
Rīga. Pārsvarā mākoņains. Vēss. +12 °C.
Mīļo Salavecīt, sveiks!
Visu gadu es, zobus sakodusi, cīnījos ar sava prāta paliekām, pacietīgi darot visu, ko liek mana sirdsbalss. Par to es, mīļo Salavecīt, Ziemassvētkos gribu saņemt labu atestātu, neskatoties uz bēdīgo faktu, ka 70% gadījumu dominē mana labā nevis kreisā smadzeņu puslode.
23:13
Rīga. Zemi mākoņi. Vēss. +12 °C.
Sievietes,
papēžiem skaļi klaudzinot, žvadzinot rokassprādzēm, cer ar trokšņiem aizbaidīt
garlaicību, nīgrumu un mazvērtības izjūtu.
Vīrieši, kas runā nevajadzīgi skaļi, nav varējuši iekarot sev iecerēto
stāvokli. Jau skolā bērniem vajadzētu mācīt, ka kliegt ir tikpat nepieklājīgi
kā spļaut.
Klusums salasa izkaisītos spēkus, atver vārtus uz lietu būtību. Klusumā mēs
saplūstam kā ar savu patību, tā ari ar dievišķajiem spēkiem mūsos un pār mums.
Divsaruna ar iemīļoto “tu", ar grāmatu, ar mūziku iespējama tikai klusumā,
koncentrācijā, atšķirtībā.
/Mauriņas tante/