12:28
Jokaini, ka šodiena man brīva, bet nav ne mazākās vēlmes satikt, teiksim, kādu no draudzenēm vai tamlīdzīgi. Taisīšu ēst un lasīšu Jaunsudrabiņu, kura romāns, pretēji gaidītajam, ir pat ļoti, ļoti ņemams. Vēl tikai jāaizstaigā pēc cigaretēm.
12:52
Šonakt redzēju sapni, kurā, segā ietinusies, basām kājām gāju pa ledu mājās, kuras remontdarbu dēļ, protams, izskatījās pēc būvbedres ar siena un vecu mantu kaudzēm. Kāpnes, kā vienmēr sapņos, bija sakropļotas, neizmantojamas un tad nu man vajadzēja izdomāt, kā tikt līdz dzīvokļa durvīm, līdzi stiepjot invalīdu ratiņus un riteni, kuri nez no kurienes pamanījās uzrasties. Izkāpu no invalīdu ratiņiem, kuros nez kāpēc biju iesēdusies, nobrīnījos par to, ka izkāpt bija tik viegli, un apņēmīgi kāpu pa kāpņu paliekām, stiepjot līdzi smagos ratiņus un vēl smagāko riteni. Tiku līdz augšai, kur kāpnes dīvainā kārtā beidzās un manā priekšā bija siena, kurā, metrus piecus virs "grīdas", kas patiesībā bija vien resnu, brūnu baļķu un siena krāvumi, atradās mana dzīvokļa durvis. Atstāju riteni un ratiņus uz kāpnēm, jo negaidīti piemeklēja atklāsme, ka tie nemaz nav manējie, bet trešās pakāpes māsīcas, un drošsirdīgi rāpos pāri baļķiem un sienam, kurš bija spāru un krāsainu vaboļu pilns. Rāpdamās satiku tēti, šis aizrautīgi stāstīja par telpām, kuras plānots piebūvēt, jeb, vienā vārdā sakot, par milzīgajām pārmaiņām, kas paredzētas. Klausījos, turpināju rāpties un, mistiskā veidā pie durvīm nonākusi, pamanīju rozā, zilas un zaļas vaboles, kas lika bailēs skaļi kliegt, kam pateicoties ( zinu, zinu, ka stilistiski nepareizi izsakos) mamma atvēra durvis un acīs ielija saules gaisma.
13:15
Ai, un vēl bija interesants sapnis, kā mani gribēja paņemt par ķīlnieku, kuram pēcāk pa pusei vīrietis, pa pusei milzu tārps manu acu priekšā nogrieza galvu, taču nepaņēma, tāpēc ka uz pārējo fona izskatījos inteliģentāka un sabiedrībai vērtīgāka kā pārējie, kas atradās tajā istabā, bet šo sapni es sīkumos neatceros.
15:47
Uztaisīju kabaču-saldā krējuma-vistas filejas mērci, uzvārīju rīsus un tagad ne bez pamata lepojos ar savām pavārmākslas prasmēm. Nevar jau zināt, var būt, ka citiem negaršos, bet es domāju - tur nav kam negaršot. Pusdienas, kā vienmēr manis gatavots ēdiens, izdevās maigas, maigas, lai gan sagāzu daudzumdaudz garšvielu. Jokaini - cik gāz, cik negāz, vienmēr sanāk ļoti, ļoti maigi un sātīgi.
23:05
Dažkārt nespēju ne nobrīnīties par savām skolasbiedrenēm, kuras savos 17-18 gados izskatās pēc Sončikas un Maikla Džeksona krustojuma. Nesaprotu, kā tik jaunām meitenēm tas izdodas.