11:40
Zemenītes uz mana brokastu galda, kā jau katru vasaru, pārliecināja par to, ka ziemā tās man garšo daudz, daudz labāk kā vasarā. Nekad, godīgi sakot, neesmu bijusi apsēsta ar zemenēm, drīzāk ar avenēm, mellenēm un saldajiem ķiršiem.
Velns, un, par zemenēm runājot, tikko atcerējos, ka šonakt arī sapnī pie manis zemenes bija. Lielas, es pat teiktu, ka milzīgas, un tumši, tumši sarkanā, es pat teiktu, ka bordo, krāsā. Mīlestība būs. Nē, ir. Vakardien, kad viņš mani apskāvis sēdēja, es sapratu, ka nemainītu viņu ne pret vienu, ne pret diviem vai trijiem citiem šajā pasaulē. Ir tik ļoti labi.
23:57
Man ir milzīga bļoda ar svaigiem, sagrieztiem dārzeņiem, pūdēts siers,
sierīga mērce un R. Baha "Ilūzijas", kuras iedomājos pārlasīt, lai gan
kaudze citu grāmatu ņaud un raud manis. Esmu nogurusi - skraidīšana pa
veikaliem, kustinot smadzenes un domājot, ko lai uzdāvina Santai un
lietuviešu meitenei, nav nekāda nieka lieta.
Agri, agri, kad gaismiņa ausīs, man jāceļas, lai paspētu uz autobusu
Rīga - Saldus un pēcāk uz Saldus - Ezere, kas nogādās tuvu, tuvu
robežai, kur sagaidīs krusttēvs, nevērīgi iemetīs mantas bagāžas
nodalījumā un aizvedīs uz Mažeiķiem. Nezinu, vai šonakt vēl iekāpšu te,
tāpēc atvados līdz nākamajai ceturtdienai laikus. Dzīvojiet bez manis laimīgi.