tapšana

00:11

Velns, velns, velns, kā man riebjas būt greizsirdīgai. It īpaši uz sievietēm ar tik glītu purniņu. Man šobrīd dziļi riebjas mana vērība, mūžam saspicētās ausis un spēja no maziem, nejauši salasītiem gabaliņiem izveidot mozaīku, kas atbild uz jautājumiem, uz kuriem atbildes man nekādā gadījumā nav jāzina. Tādos mirkļos gribu piedzerties ar pretīga viskija glāzi rokā un ar nekautru uzvedību piesaistīt desmitiem vīriešu uzmanību. Sasodīts, cik ļoti man nepatīk šībrīža sajūtas.

• ?

01:14

Greiza sirds ir vājuma izpausme. Aprunājos ar sevi un secināju, ka spēju stāvēt tam pāri, tāpēc ka neviens nevienam nepieder un nepiederēja un es to ļoti labi zinu. Viss ir pārejošs, arī jūtas un cilvēki, tāpēc neredzu pārmēru lielas pieķeršanās jēgu. Aiziet vieni, atnāk citi, turklāt neaizstājams nav neviens. Viss. Punkts.  Tā ir tēma, kuru vairs nekad necilāšu -  dzīve ir par īsu, lai  šķiestu laiku  negatīvām emocijām. Paldies par uzmanību - es atkal jūtos labi.

• ?

12:25

Sāp kakls, ir klepus, bet tik un tā nevaru apstāties un mērķtiecīgi tukšoju jau otro saldējuma kasti šorīt. Tīrā maucība, ka jāaizbrauc līdz skolai savākt mantas.

• ?

23:39

Pēc mantām es, saprotams, neaizbraucu un mēnešbiļeti arī nenopirku, toties pēcpusdienu pavadīju Garciemā blakus mīļajam, jaukajam un mājupceļā cītīgi prātoju par to, ka 16. jūnijs ir mana vārdadiena. Un ka Jāņi nāk. Un ka Santai 12-ajā paliek 18. Un ka 20-ajā Klapkalnciemā literātu salidojums. Un ka 28-ajā Linai paliek 18. Un ka jūnijs kā tāds ir svētku un alus pilns.
Dīvaini - jo labāk man klājas, jo mazāk ir sakāmā. Gribēju parunāties par vēl kaut ko, ko grasījos izvērst daudzu rindiņu garumā, taču, goda vārds, aizmirsu, kas tas bija. Viss, čau.

• 2
• ?