12:33
Par visu vairāk gribu aukstu alu, apvienotu ar slaistīšanos kādas svešas pilsētas āra kafejnīcā, bet gribēt nav kaitīgi, tāpēc labāk būs, ja došos uz Iļģuciemu pēc Dostojevska kunga savārstījuma par noziegumu un sodu.
12:50
Vakardien ilgi mocījos ar domu, ka laika gaitā saikne starp mani un cilvēkiem, kurus dēvēju par draugiem, pamazām satrūkst/pārtrūkusi. Nav vairs neviena, bet varbūt nav bijis, ar kuru mani saistītu, kā Brasla reiz izteicās, "pilnvērtīga draudzība". Nav neviena paša, kurš divos naktī piezvanītu, lai izkratītu sirdi, tāpēc, ka ir citi, kas sapratīs, pratīs uzklausīt labāk, un arī es nevienam divos naktī nezvanu, tāpēc ka es vairs nezvanu vispār. Laikam es neprotu dot, tikai ņemt. Bļe, kaut sēdi un raudi - man ir vairs tikai ļoti labi paziņas, biedri un izbijuši draugi, kuri arī mani reiz, es ceru, uzskatīja par draugu.
Ai, nahuj, es nemaz negribētu justies kādam vajadzīga kā draugs. Man, galu galā, ir mazāk problēmu un nav nekādas ņemšanās ap tām draugu padarīšanām. Labāk braukšu uz to sūda bibliotēku.
21:58
Nopirku Dostojevski - šonakt gulēsim kopā.
Biju aizmirsusi, cik jauki ar meitenēm iedzert alu, papļāpāt par neko un reizē par visu. Sajutos kā senākos laikos, atcerējos patīkamo sajūtu, kuru izraisa saprāta robežās ieturēts alkohola daudzums un patīkama kompānija. Nesaprotu, kāpēc atļāvos ielaist visu, sākot ar sejas ādu un mācībām, beidzot ar attiecībām ar savām tik ļoti brīnišķīgajām sievietēm.