tapšana

10:56

Redzēju sapnī, kā tēvs un māte zaudē veselo saprātu, uzzinājuši, ka esmu sapinusies ar ļoti šaubīgiem vīriešiem, kuri nodarbojas ar pasūtījuma slepkavībām. Starp mani, slepkavām un vecākiem rodas milzīgs konflikts, māte ir ļoti nervoza, apsēžas uz galda un, smēķējot cigareti, mirst. Viens no maniem biedriem izdara pašnāvību, otru nogalina tēvs.
Esmu savā istabā, raudu un mātes nāvē vainoju tēvu, kurš manas prombūtnes laikā kaut kur aiznes mirušo māti un abu vīriešu ķermeņus, lai par mūsmājās mirušajiem neuzzinātu policija. Pamanījusi, ka māte aiznesta, krītu ceļos un lūdzu, lai tēvs pasaka, kur māti apglabājis. Viņš minstinās un saka, ka viņas mirušo augumu paslēpis tepat netālu no mājām, kā rezultātā es raudu un vainoju tēvu vēl vairāk. Uz jautājumu, kāpēc viņš māti nav apglabājis tēvu zemē, tēvs atbild, ka šī zeme vairs nepieder mātei, tagad tā ir viņējā.
Sabrūku uz grīdas un acu priekšā parādās televizora ekrāns, kurā rāda divus baltus gulbjus, kuri rāmi slīd pa zila ūdens virsmu. Tiek rādīti kādas krievu filmas beigu titri.

• 3
• ?

14:36

Visu dienu tāda draņķīga sajūta tā sapņa dēļ vai, pareizāk sakot, nevis sapņa dēļ, bet gan tulkojuma dēļ. Visi iespējamie sapņu tulki ziņo, ka mātes nāve sapnī nes lielas bēdas. Bail iziet laukā no mājas, nez kāpēc liekas, ka, mājās sēžot, tās bēdas nenāks tik ātri. Es zinu, ka jānospļaujas un jāpaļaujas, ka tas bija tikai sapnis, kas šonakt visai precīzi atreferēja visas tās lietas, no kurām bērnībā tik ļoti baidījos, nevis jādomā par to, ka tas man nesīs lielas bēdas, bet kaut kā nesanāk. Gan māte, gan ome vienmēr pievērsušas lielu uzmanību sapņiem, varbūt tāpēc arī es tāda gadījusies.

• 1
• ?