tapšana

00:14

Trūkst gaisa, šķiet - desmitiem cilvēku sastājušies cieši, cieši ap mani; liekas - manis nav. Gribu salikt mantas pauniņā, pauniņu pār plecu, un askētiskā vientulībā doties turp, kur acis rāda, tāpēc ka nav neviena paša, ar kuru es ietu tālu, tālu, ietu līdz galam uz pasaules malu. Neesmu nekāds komandas spēlētājs, ilgstoši turoties ar kādu kopā, savā bezgalīgajā ticībā tam, ka citi ir gudrāki, prātīgāki un stabilāki, līdera lomu ļauju uzņemties tam otram, tādējādi zaudējot kontroli pār pašas dzīvi.
Ai, labi, neatceros, ko īsti gribēju sacīt, laikam jau nekas svarīgs.

• ?

08:00

Laikam jau nedomāju ar galvu - neaizgāju uz fizikas konsultācijām un pagaidām izskatās, ka arī uz pirmo stundu, kurā jāprezentē plakāts par savu nākotni, es nebūšu, tāpēc ka man plakāta nav. Un pat, ja man ir/bija spēks to visu izdarīt, man nav/nebija nekādas vēlēšanās. Lai jau upe mani šorīt nes, vakarā es saņemšos.
upd.[08:37] Jāiet. Priekšā gara, gara diena. Jāmācās, jāmācās un jānoskaidro, kas tur ar Dārgo Vīrieti notiek - saņēmu tādu īsziņu, ka nu tikai!

• ?

22:09

Mani saniknoja pēdējais viir_chak_  ieraksts. Nesaprotu, kā dēļ un no kurienes šī slimīgā iedoma par sevi kā neuzvaramu ledlauzi, kuram neviens šķērslis nav par grūtu. Man nav saprotams, kāpēc šī nespēja vai nevēlēšanās atzīt, ka mēs visi esam tikai cilvēki.