21:03
Un kāpēc lai es sevi nedēvētu par laimīgāko meiteni pasaulē? Man taču ir tik ļoti, ļoti paveicies! Ar itin, itin visu, kas man ir. Braucu sabiedriskajā, smaidīju kā maija saulīte un zināju, ka esmu vienīgā meitene visā, visā autobusā, kurai kāds sagādājis tāādu pārsteigumu. Nesaprotu, par ko man tas viss? Liekas, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijusi labs cilvēks.
22:07
Nesaprotu, kā tas nākas, ka rīt svārkos, pierre cardine zeķēs, lietišķā blūzītē, kurai, saprotams, podziņa neturas ciet, un, protams, protams, auskariem, kurus man pasniedza visbrīnišķīgākajā veidā, kādā dāvanu var pasniegt, stāvēšu LU un prezentēšu savu darbu.
Un, velns, cik slikti būs, ja visas manas pūles, manis ieguldītais darbs būs bijis veltīgs. Paļaušos uz auskariņiem, kuri, ja jau šodien atnesa man tik daudz smaida, nesīs laimi arī rīt. Ai, sasodīts, turiet, mīļie, īkšķus par Tomsoni.