01:49
Turpinot domu, ko tikko izteica ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
mis_nezinu , gribēju pažēloties, ka arī man nāk miegs. Prezentācija lēni virzās uz priekšu, līdz rītam es pabeigšu, taču fizika, fizika .. bļe.
Labi, ko tur daudz, tik un tā rītdiena būs draņķīga, nav starpības, vai Klegeres kundze skatīsies uz mani uzvaroši vai nē. Ai, riebjas. Cilvēki, kas patiesībā nav ne par gramu gudrāki fizikā, laimīgām, smaidīgām sejām skraidīs apkārt, kamēr es mācīšos līdz pat vasaras saulgriežiem. Kur pasaulē taisnība, kur?
upd. 02:26 Viss, man vienalga, eju gulēt, likšu modinātāju uz puspieciem, tad arī pabeigšu. Divas negulētas naktis ir par daudz maniem nerviem.
19:12
Es visas tavas vienaldzības krāšu:
Līdz pēdējai - to pašu sīkāko.
Es domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Es visu laiku domāšu par to.
Es neprasīšu - netīšums vai tīšums
Starp mūsu dzīvēm ceļus aizkrusto.
Es gaidīšu, lai teiktu: negaidīšu.
Es visu laiku gaidīšu uz to.
Es savu sirdi nocietināt spēšu
Pret atmaiguma mirkli nejaušo.
Es cerēšu, ka mūžam necerēšu
Vairs ne uz ko,
Un neskaitīšu vairs, cik lietum lāšu
To rudens logu akli aizmiglo,
Kad domāšu, ka es par tevi nedomāšu.
Kad visu laiku domāšu par to.
/V. Belševica
22:30
Jāsavācas, esmu sevi šonedēļ aizlaidusi ar visām tām nebūšanām. Ja ne rīt, tad parīt spīdēšu un laistīšos kā jauna. Sievietes neuzvedas tā, kā es uzvedos, vai, pareizāk sakot, es atkal uzvedos ne tā, kā man jāuzvedas. Sievietēm jāizskatās labi un jāsmaida arī tad, ja sirds lūzt un kājas uz priekšu vairs nenes.