tapšana

16. Aprīlis 2008

16:28

Ja nebūtu jāvāc pašas savārītie sūdi, šobrīd es peldētos ledaina alus jūrā. Viss būs labi - es zinu, ka būs. Un tas, ka līdz Jāņiem sēdēšu skolas solā, nav nemaz tik slikti. Labās meitenes nokļūst pludmalē, sliktās - dzer alu kopā ar tiem bēdubrāļiem, kuriem arī piešķirta ekskluzīvā iespēja mācīties vasarā. Fizika gaida un smaida. Es smaidu pretī.
Saulainu vakaru, draudziņi! Eju gatavoties semināram par Dvēseļu puteni, uzēst ko garšīgu un priecāties par smeldzošajām kājām, kuras jau otro dienu pēc kārtas Ozoliņas kundzes rīkojumā veikušas 1600 m garu skrējienu ap Māras dīķi.

18:22

Ai, un vēl es aizmirsu pastāstīt, ka viss plaukst un ka no rīta, uz skolu braucot, redzēju pieneņu pumpurus, kuri, domājams, dienas laikā
atvērās. Un vēl, un vēl šodien bijām Altonā uz apbalvošanu, kur dabūju zilu diplomu ar Rīgas panorāmu virsū par savu zinātniski pētniecisko darbu un grāmatu, un pildspalvu, kuru turpat uz vietas, šķiet, arī pazaudēju.
Protams, ka āvģ salika rajona skolas un no, ja nemaldos, ­­~ 28darbiem, kas izvirzīti uz valsti, 23 darbi ir ģimnāzijas skolēnu roku darbs. Nevaru, protams, sūdzēties, bet joprojām nesaprotu, ko daru starp šiem ģēnijiem. Esmu vai nu veiksminiece, vai nu cūka, kurai pašai sava cūkas laime.

22:47

Raudāju, lasot Blaumaņa "Indrānus", un pinkšķu, lasot Grīna "Dvēseļu puteni". Ir starp mums, latviešiem, talantīgi cilvēki, ja jau, pat pa diagonāli lasot, jāsāk uzvesties pārieku jūtelīgi. Gribot negribot jāpiekrīt Annijai, kura vēl, šķiet, vakar apgalvoja, ka "Dvēseļu putenis" ir visnepatīkamākā, visskumjākā un vislabākā grāmata, kas jebkad lasīta.

upd [23:16] Labi, tiekamies vēlāk, ķeros klāt otrajai daļai.
Powered by Sviesta Ciba