22:33
Es varu būt ES. Es beidzot drīkstu būt ES un mani tāpēc nepārprot. Es drīkstu neveikli iesēsties šūpolēs un smieties par dumjībām, es drīkstu uzpīpēt pie ģimnāzijas ieejas un
cūkoties ar tēju, es drīkstu strīdēties par viļņu frekvencēm un trapecēm, es drīkstu kaukt līdzi
Sinatrai un arī klusēt es drīkstu, es drīkstu, es drīkstu, ES, Tomsōne, drīkstu!
23:15
Tagad ātri, ātri jāuztaisa mazi
špikerīši, jāuzraksta sava zinātniski pētnieciskā darba prezentācijas runa un jāiet gulēt ciešā miegā. Es jūtu - nāk laba diena.
Un, un .. mūžīgi es nevaru būt Solveiga, mūžīgi es nevaru gaidīt un ilgoties, mūžīgi es nevaru. Ir svarīgi būt vajadzīgai šeit un tagad. Būt kādam vai kādam būt.
23:50
Esmu tik ļoti sapinusies, sapiņķerējusies savā privātajā dzīvē, ka vairs nesaprotu, kas ir kas un kāpēc, goda vārds, neko vairs nesaprotu.
upd [01:31] Saprotu gan, es visu saprotu, jo nav ko nesaprast. Man neko citu tik un tā nevajag - joprojām tas ir pāri visam.